NRA pēta, kuros novados vēlēšanu iznākumu noteiks pensionāru un bezdarbnieku vairākums
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Starp Latvijas pašvaldībām ir ļoti liela nevienlīdzība. Pašvaldībās ievērojami atšķiras darba iespējas un arī iedzīvotāju sociālais stāvoklis. Atšķirība starp Latvijas bagātajām un nabadzīgākajām pašvaldībām veidojas jau tikpat liela kā starp Eiropas nabadzīgākajām un bagātākajām valstīm.

Saeimas vēlēšanu laikā lielā nevienlīdzība starp novadiem izpaužas mazāk. Saeimas vēlēšanās Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos - Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Svarīgs ir kopējais balsu skaits katrā no apgabaliem. Katrā apgabalā ir gan bagātie, gan nabagie, gan bezdarbnieki, gan sabiedriskā sektorā nodarbinātie, gan jaunieši, gan pensionāri. Novadu pilsētu atšķirības savstarpēji izlīdzinās. Vienīgi Rīgā un Latgalē ir lielāks nacionālo minoritāšu īpatsvars starp vēlētājiem. Katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā var atrast kādus piecus procentus vēlētāju, kas apmātībā nobalsos pat par skaļi reklamētu klaunu, un tā Saeimā var iekļūt praktiski jebkurš. Pašvaldību vēlēšanām jau ir cita pieeja un citi ierobežojumi. Lai kandidētu, ir jābūt novadā deklarētam. Turklāt pašvaldībām ir dažāds svars un atšķirīga nozīme. Ir lielo pilsētu pašvaldības, ir pašvaldības, kuras ir agrākā rajona lielumā (Ventspils un Gulbenes novadi), ir nelielas lauku pašvaldības. Salīdzinot pašvaldību ienākumus, starp mazāko, Baltinavas novadu un Rīgu atšķirība ir 1200 reižu. Ievērojamas atšķirības (2015. g. dati) ir arī starp pašvaldību ienākumiem uz vienu iedzīvotāju - Vārkavas novadā tie ir 207 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Garkalnē 1073 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Viens no pašvaldību darba vērtēšanas kritērijiem varētu būt vidējā alga privātajā sektorā. Latvijas CSP aprēķina vidējo algu privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu lielāku par 50 novadu līmenī, bet problēma ir tā, ka CSP pārskatā par 2016. gadu iepretim 64 Latvijas pašvaldībām attiecīgā aile ir tukša. Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību uzņēmumu, kas nodarbinātu vairāk nekā 50 darbinieku, vispār nav vai arī šāds uzņēmums ir viens un tāpēc CSP tā datus nedrīkst publiskot. Savukārt strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa pašvaldībās 2016. gadā atšķiras vairāk nekā divas reizes. Dundagas novadā tā bija 363 eiro mēnesī, bet Stopiņu novadā - 780 eiro mēnesī (2016. gadā vidējā neto darba samaksa Latvijā bija 668 eiro).

Novados ar vislielāko atalgojumu lielās algas nodrošina nevis valsts vai pašvaldība, bet gan lielo privāto darba devēju atrašanās attiecīgajā pašvaldībā. Lielākā daļa no Latvijas lielajiem privātajiem uzņēmumiem ir sociāli atbildīgi, un lielās vidējās algas gan Rīgā, gan Olaines, gan Stopiņu gan citos novados ir, pateicoties lielo privāto uzņēmumu klātesamībai. Savukārt pavisam citas attīstības perspektīvas ir novados, kuri tirgus ekonomikai nav vajadzīgi. Novados ar zemu vidējo darba samaksu vienīgais reālais lielais darba devējs ir pašvaldība. Šie novadi neinteresē nedz varas partijas, nedz lielo biznesu. Līdz ar to šajos novados darba kārtībā ir pavisam cits problēmu loks nekā Rīgas apkārtnes pašvaldībās.

Ekrānšāviņš no avīzes

Daudz lielāka nevienlīdzība starp pašvaldībām ir iespējā atrast darbu uz vietas. Aplūkosim tādu rādītāju kā reģistrētā bezdarba līmenis. Bezdarba līmeni aprēķina, dalot reģistrēto bezdarbnieku skaitu ar iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā, un dalījumu izsaka procentos. 2016. gada 31. decembrī Latvijā vidējais reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,5%, bet Rīgā - 4,0%.

Vērtējot reģistrēto bezdarba līmeni reģionāli, atšķirības ir ļoti izteiktas. Garkalnes novadā 2016. gada beigās bez darba bija 2,7% no darba spējīgajiem, bet Ciblas novadā - 24%. Visi desmit novadi ar augstāko bezdarba līmeni Latvijā ir Latgalē, bet deviņi no desmit novadiem ar viszemāko bezdarba līmeni ir Rīgas apkārtnē.

Novērtēsim vēl vienu rādītāju, nosakot kopējo pensionāru un bezdarbnieku īpatsvaru (%) starp katras pašvaldības vēlētājiem. To var iegūt, summējot reģistrēto bezdarbnieku skaitu ar personu skaitu virs darbaspējas vecuma un summu dalot ar kopējo personu skaitu virs darbspējas vecuma.

Trijos Latvijas novados - Zilupes, Ciblas un Viļānu - pensionāru un bezdarbnieku īpatsvars starp vēlētājiem pārsniedz 45%. Tā kā liela daļa no šajos novados reģistrētajiem darbaspējīgajiem iedzīvotajiem patiesībā dzīvo un strādā Rīgā un, visticamāk, uz savu novadu piedalīties velēšanās neatbrauks, tad šajos un arī vairākos citos novados pašvaldību vēlēšanu iznākumu noteiks vietējo pensionāru un bezdarbnieku vairākums. Savukārt Mārupes, Garkalnes, Ādažu un Babītes novados gandrīz 75% no balsstiesīgajiem būs nodarbināti!

Tāpēc nebrīnīsimies, ka pašvaldību deputāti pārstāvēs daudz plašāku sociāli politisko spektru, nekā to var redzēt Latvijas Saeimā.

***

Aptuvenais pensionāru un bezdarbnieku īpatsvars (%) no vēlētājiem

Augstākais

1. Zilupes novads 45.5

2. Ciblas novads 45.1

3. Viļānu novads 45.0

4. Kārsavas novads 44.7

5. Ludzas novads 42.6

6. Aglonas novads 41.5

7. Baltinavas novads 41.3

8. Strenču novads 41.0

9. Rēzeknes novads 40.9

10. Krāslavas novads 40.9

Zemākais

1. Mārupes novads 17.5

2. Garkalnes novads 21.3

3. Ādažu novads 21.9

4. Babītes novads 22.3

5. Ķekavas novads 24.2

6. Stopiņu novads 24.4

7. Ikšķiles novads 25.3

8. Ropažu novads 25.7

9. Baldones novads 26.3

10. Ozolnieku novads 27.0

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra un CSP

***

Bezdarba līmenis 2016. gadā

Zemākais

1. Garkalnes novads 2.7

2. Mārupes novads 2.9

3. Ādažu novads 3.2

4. Ikšķiles novads 3.2

5. Ķekavas novads 3.2

6. Babītes novads 3.3

7. Ropažu novads 3.3

8. Baldones novads 3.7

9. Ogres novads 3.9

10. Naukšēnu novads 3.9

Augstākais

1. Ciblas novads 24.0

2. Viļānu novads 23.5

3. Zilupes novads 23.1

4. Kārsavas novads 22.4

5. Rēzeknes novads 19.9

6. Ludzas novads 19.1

7. Baltinavas novads 18.6

8. Dagdas novads 16.7

9. Aglonas novads 16.6

10. Līvānu novads 15.1

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

***

Strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa (eiro) 2016. gadā

Lielākā

1. Stopiņu novads 780

2. Rīga 753

3. Salaspils novads 744

4. Mārupes novads 735

5. Jaunjelgavas novads 722

6. Olaines novads 713

7. Inčukalna novads 702

8. Saulkrastu novads 693

9. Garkalnes novads 672

10. Ropažu novads 663

Zemākā

1. Dundagas novads 363

2. Baltinavas novads 369

3. Varakļānu novads 387

4. Rucavas novads 389

5. Vaiņodes novads 394

6. Priekules novads 398

7. Alsungas novads 404

8. Viļānu novads 404

9. Zilupes novads 407

10. Apes novads 411

Avots: CSP