Saeimas priekšsēdētājai personīgā motivācija svarīgāka par valstisko

Nav šaubu, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece dotos solījumus nelauž. To viņa jau atkal apliecinājusi un, virzot savas intereses un principus augstāk par valstiskajām, atkal izvairījusies no tikšanās ar jauno Krievijas vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu.

«Es Krieviju uzskatu par agresora valsti, tāpēc neredzu iespēju tikties ar Krievijas vēstnieku ne šobrīd, kamēr Ukraina cīnās ar šo valsti, ne šobrīd, kamēr manis minētais austrumu kaimiņš cenšas ietekmēt citas valsts intereses, izmantojot informatīvo karu, ko tagad jo īpašāk piedzīvo Latvija un mūsu valsts iedzīvotāji,» īsi pēc ievēlēšanas otrajā valsts augstākajā amatā 2014. gadā teica I. Mūrniece.

Un nu jau vairāk nekā divus gadus viņa savu apņemšanos ir pildījusi, toreiz atsakoties no iepazīšanās ar iepriekšējo Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu, un tagad, kad jāiepazīstas ar jauno vēstnieku J. Lukjanovu.

Saeimas priekšsēdētājas preses sekretāre Dace Balode skaidro, ka I. Mūrniecei jau ilgāku laiku iepriekš uz 14. februāri bija ieplānota tikšanās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Jevhenu Perebijni. Tādēļ ar jauno Krievijas vēstnieku ticies Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Daudze. Arī Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ar vēstniekiem atkarībā no darba grafika tiekas kāds no Saeimas prezidija, tādēļ vismaz formāli Saeimas priekšsēdētāja noteikumus nav pārkāpusi. Taču ne visi domā, ka Saeimas priekšsēdētāja amats ir postenis, kurā tik viegli var žonglēt ar kārtības ruļļa pantiem un personīgo attieksmi.

«Tā manā izpratnē ir kļūda un nepareiza attieksme. Lai arī Latvijai ar Krieviju nav tās labākās attiecības un ir savstarpējās sankcijas, mūsu diplomātiskās attiecības nav sarautas. Tādēļ neredzu nekādu pamatu, lai netiktos ar vēstnieku. Laikā, kad biju Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, esmu ticies par ar Ziemeļkorejas vēstnieku. Turklāt neatkarīgi no personīgās pozīcijas mēs kā politiķi pārstāvam valsts, nevis savas personīgās intereses,» saka bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Arī bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka viņa pēctece, atsakoties tikties ar Krievijas vēstnieku, pieļāvusi kļūdu. «Saeimas priekšsēdētājs nepārstāv sevi, viņš pārstāv Latviju. Ja nav valstiski pieņemts lēmums, ka nerunājam ar kādu, tad Saeimas priekšsēdētājs nav tā persona, kas šādu lēmumu pieņem vienpersoniski,» saka I. Emsis.

Gan I. Emsis, gan A. Pabriks piebilst, ka noslogotības dēļ Saeimas priekšsēdētājs var pārcelt kādu tikšanos, jo nekur nav noteikts, kuras valsts vēstnieks jāuzņem pirmais vai otrais. Taču principiāla atteikšanās tikties ar konkrētas valsts diplomātu nav pieņemama.

«Man pat trūkst vārdu. Tas ir cilvēks, kas neapzinās savas vietas īstenību. Viņai katru rītu, veroties spogulī, vajadzētu pajautāt: «Kas es esmu?» Viņa ir parlamenta, nevis savas partijas pārstāve. Uzskatu, ka Mūrnieces pozīcija ir absolūta kļūda,» saka ārpolitikas pētnieks Kārlis Daukšts.

J. Lukjanovs, kurš ticies gan ar Valsts prezidentu, gan ārlietu ministru, pēc tikšanās ar G. Daudzi aģentūrai LETA atzina: «Es varu tikai nožēlot, ka nesatiku tik jauku dāmu.» Jaunais vēstnieks uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecības šobrīd ir tik sliktas, kas nākotnē tās var tikai uzlaboties.

Ar iepriekšējo Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, viņam stājoties amatā 2008. gadā, tikās toreizējais Saeimas spīkers G. Daudze, arī vēlāk, mainoties parlamenta sasaukumam, 2010. gadā ar Krievijas vēstnieku tikās toreizējā spīkere Solvita Āboltiņa.