Politiķi par Trampa prezidentūru joprojām nogaidoši

© Scanpix

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kura izteikumi Baltijas valstīm radījuši bažas par to drošību, jau rīt kļūs par pilntiesīgu pasaules lielvaras vadītāju. Pretēji Vācijas prezidentam Joahimam Gaukam mūsu politiķi pagaidām nesteidzas ar prognozēm par to, kādas pārmaiņas globālajos procesos nesīs viņa prezidentūra.

Piemēram, J. Gauks, būdams Eiropas ietekmīgākās valsts prezidents, pauda savas prognozes. Viņš trešdien, uzrunājot apmēram 200 viesus, nekautrējās prognozēt, ka republikāņa D. Trampa ievēlēšana amatā novedīs pie jaunām problēmām gan starptautiskajai kārtībai, gan transatlantiskajām attiecībām.

Latvijas politiķi, no kuriem daži pirmsvēlēšanu kampaņas gaitā ļoti asi izteicās par D. Trampa potenciālo ietekmi uz līdzšinējo pasaules kārtību, šobrīd kļuvuši uzmanīgāki un nogaidošāki.

Piemēram, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne, kura pārstāv Vienotību, uzskata, ka D. Trampa savdabīgās komunikācijas dēļ joprojām nav iespējams prognozēt, kā attīstīsies Baltijas vai Latvijas attiecības ar ietekmīgo sabiedroto viņa prezidentūras laikā. Tādēļ nevajagot lieki tērēt enerģiju un koncentrēties uz esošajām saistībām.

«Ir ļoti grūti saprast, ko sagaidīt no jaunievēlētā prezidenta, jo viņam ir netradicionāls komunikācijas veids šāda līmeņa politiķim. Viņa komunikācija tviterī ir ļoti neprecīza un dažāda. To, kāds politiskais virziens ir gaidāms attiecībā pret, pēc mūsu domām, ļoti svarīgo, bet mazo reģionu, ir ļoti grūti prognozēt. Mums pats labākais ir turēties pie pārbaudītām vērtībām - Eiropas Savienības un NATO, fokusēties uz to, kā mēs stiprinām savu dalību abās organizācijās. Protams, varam mēģināt prognozēt, kā viņš rīkosies, bet tas nebūs produktīvi,» L. Čigāne.

Uz D. Trampa neprognozējamību norāda arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Nacionālo apvienību pārstāvošais Rihards Kols. Politiķis atzīst, ka attiecībā uz ASV kaimiņvalstīm D. Trampa retorika kopš priekšvēlēšanu kampaņas laika ir mainījusies. Tāpat arī attieksme pret Baraka Obamas prezidentūras laikā pieņemtajiem lēmumiem. Taču D. Trampa paustais joprojām ir nenoteikts, un R. Kols uzskata, ka šādu grūti tulkojamu komunikācijas veidu jaunievēlētais prezidents uzturēs līdz brīdim, kad kļūs par pilntiesīgu Baltā nama saimnieku.

«Pašreiz visi ir nogaidošā pozīcijā, lai skatītos, kas notiek pēc 20. janvāra, jo ir dažāda pretrunīga informācija gan no Trampa, gan viņa izvirzītajiem kandidātiem. Tur vērojamas savstarpējas pretrunas. Kad viņš būs oficiāli stājies amatā, mēs varēsim skaidri vilkt līnijas par to, ko viņš teicis - tā bijusi tikai priekšvēlēšanu polemika vai kas cits. Pagaidām neviens nevar apgalvot, ka vienā vai otrā virzienā Trampa politika ir skaidra. Vienīgie, kas šobrīd var berzēt rokas, ir bukmeikeri,» saka R. Kols.



Politika

Patlaban publiskajā telpā pirmsšķietami var novērot atsevišķas potenciālo deputātu kandidātu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu aktivitātes, kuru tapšanā un realizēšanā, iespējams, varētu būt izmantoti administratīvie resursi, aģentūrai LETA atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Svarīgākais