Latvijas valsts augstākās amatpersonas pieņēma Rustamu Minnihanovu – vienīgo atlikušo prezidentu no Krievijas Federācijas subjekta, kam vienīgajam vēl palicis līgums ar Krievijas Federāciju.
R. Minnihanova pieņemšanas sēriju trešdien uzsāka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, vakar turpināja Ministru prezidents Māris Kučinskis ar saviem ministriem Arvilu Ašeradenu un Uldi Auguli, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
R. Minnihanova klātbūtne paaugstināja prestižu Kazahstānas un Latvijas uzņēmēju sarunām un sadarbības līgumu parakstīšanai, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Vienā laikā ar R. Minnihanovu, bet pa pavisam citu maršrutu Rīgā bija iegriezies arī Igaunijas ārlietu ministrs Jirgens Ligi, sarunas ar kuru deva ieganstu Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam atzīmēt, ka «visa attiecību gamma pašlaik nav ar pozitīvu dinamiku». Ar to domātas pēdējā laikā uzskanējušās pārmetumu apmaiņas starp Krieviju un ASV, kuras «attiecību gammā» sevi ietilpinājusi Latvija. Līdz ar to radās jautājums R. Minnihanovam, vai viņa vizīti Latvijā tomēr nevarētu uztvert kā signālu attiecību uzlabošanai starp Latviju un Krieviju. R. Minnihanovs atbildēja, ka starpvalstu attiecības nosaka Krievijas federālajā līmenī, bet uzņēmēji signalizē, ka abu valstu sadarbība ir ekonomiski izdevīga. «Mūsu vadība atbalsta mūsu kontaktus,» teica Tatarstānas prezidents.
Savas atbildes Latvijas žurnālistiem R. Minnihanovs izteica tā, lai klausītāji varētu saprast katrs pēc savas vēlēšanās, vai domāta sadarbība starp Latviju un Krieviju vai starp Latviju un Tatarstānu, ja jau to pārstāv tik spēcīgs valstiskuma nesējs kā prezidents. Šādu divdomību novēršanai Krievijas Federācijā ir noteikts kopš šā gada 1. janvāra visu federācijas subjektu vadītājus pārdēvēt par «galvām» (glavi), taču Tatarstānas prezidents palicis prezidents šobaltdien. Ja kaut kas mainīsies, tad varbūt nākamā gada jūlijā, kad beigsies termiņš līgumam starp Tatarstānu un Krievijas Federāciju, kādu pirms 10 gadiem parakstīja toreizējais Tatarstānas prezidents Mintimers Šaimijevs. Jau viņš padarīja Tatarstānu par vienīgo no apmēram 50 federācijas subjektiem, kuri bija apgādājušies ar līdzīgiem līgumiem pagājušā gadsimta 90. gados, taču nespēja tos saglabāt pēc tam, kad par Krievijas Federācijas prezidentu kļuva Vladimirs Putins. Tagad Krievijas likumi grozīti tā, lai prezidenta titulu valsts simbola nozīmē atstātu tikai viņam. Tomēr R. Minnihanovs paliks ar savu pašreizējo titulu līdz 2017. gada vidum vai pat līdz grūti iedomājamai nākotnei 2020. gadā, kad beigsies viņa pilnvaru termiņš.
R. Minnihanova vizīte nenozīmē Tatarstānas īpašā faktiskā un juridiskā statusa konvertāciju darbībās, kas pārkāptu tos saimnieciskās darbības ierobežojumus, ar kādiem apmainījušās Krievija un Eiropas Savienība sasaistē ar jau pieminētajām ASV. Šie ierobežojumi nebūt nav visaptveroši, bet tik un tā efektīvi, jo nomērķēti uz vieglāk izpildāmiem sadarbības segmentiem. Tagad gan R. Minnihanovs, gan Latvijas amatpersonas runāja par to, ka varētu taču Tatarstāna iegūt Latvijā ražotnes, kuru produkcija jau būtu ar zīmolu Made in EU, kas novāktu visas barjeras šo preču ceļā pie bagātajiem rietumeiropiešiem, bet grūti iedomāties, ko tieši ražot, lai to tiešām varētu pārdot.