ANO prasa aprūpēt gan bēgļus, gan migrantus

 
VALSTS PREZIDENTS RAIMONDS VĒJONIS uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā atgādināja, ka pašlaik pasaules sabiedrība turpina cīņu ar sekām, bet jānovērš ir migrācijas cēloņi. Jāaptur vecie konflikti, un nav jāpieļauj jauni ©Toms KALNIŅŠ, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Apvieno Nāciju Organizācijas samitā Ņujorkā ir notikusi būtiska attieksmes maiņa. Valstu līderi vienojušies, ka turpmāk globālajai sabiedrībai jāaprūpē ne tikai savi bēgļi, bet arī migranti. Pret laimes meklētājiem jāattiecas ar tādu pašu līdzjūtību kā pret kara bēgļiem. Tomēr prezidents Raimonds Vējonis savā runā uzsvēra, ka valstīm jāsaglabā tiesības izvēlēties, ko tās uzņem.

Lai arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ANO Ņujorkas deklarāciju nokritizējušas, jo no tās svītrota apņemšanās pārvietot 10% bēgļu, paši autori to dēvē pat drosmīgu atbildi pasaules nākotnes izaicinājumiem.

Dokumentā uzskaitītas daudzas citas apņemšanās. Pirmā no tām - aizsargāt cilvēktiesības visiem bēgļiem un migrantiem neatkarīgi no to statusa. Jānovērš sieviešu diskriminācija, ksenofobija, bērniem jānodrošina izglītība. Jāstiprina migrantu ekonomiskais un sociālais ieguldījums, ko viņi var sniegt jaunajām mītnes zemēm. Valstīm, kuras migrācijas krīze skar vairāk, jāpalīdz finansiāli. Visiem bēgļiem, kuriem nepieciešama pārvietošana, jānodrošina dzīvesvieta.

Jāpaskaidro, ka deklarāciju dalībvalstis pieņēma ar vienprātīgu lēmumu, taču vienoties bija vienkārši, jo dokuments ir nesaistošs, un neviens dalībvalstis nesodīs, ja tās arī turpmāk rīkosies katra pēc saviem ieskatiem.

Taču situācija varētu mainīties 2018. gadā, pieņemot Globālo līgumu par drošu, sakārtotu un regulāru migrāciju. Tā mērķis būtu migrācijas sloga un atbildības taisnīgāka sadale starp valstīm. Vienots migrācijas jomas regulējums visām Apvienotajām Nācijām. Rezolūcijā īpaši uzsvērta nepieciešamība izstrādāt vadlīnijas attieksmei pret bērniem, lai samazinātu viņu skaitu migrācijas ceļos.

ANO samitā līdztekus citiem valstu līderiem iespēja uzrunāt klātesošos bija arī Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Viņš pauda, ka primāri ir atrisināt lielu migrantu un bēgļu grupu pārvietošanās cēloņus, bet pagaidām cīņa notiek vien ar sekām.

«Mūsu pienākums ir nodrošināt likumīgas ieceļošanas iespējas cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Tajā pašā laikā valstīm nepieciešami adekvāti līdzekļi, lai cīnītos pret ļaunprātīgu ieviesto sistēmu un mehānismu izmantošanu. Turklāt kā svarīgs valstu drošības elements ir nepieciešama starptautiska sadarbība robežu pārvaldības jomā. Regulētu, drošu un sakārtotu migrāciju var panākt tikai vispusīgu, saskaņotu un ilgtermiņa programmu ietvaros, kas risina ne tikai migrācijas krīzes pamatcēloņus, bet arī nodrošina katras valsts tiesības noteikt, ko tā uzņem.» Prezidents arī sacīja, ka drošas un ilgtspējīgas uzņemšanas spējas jāizveido valstīs, kas atrodas tuvu migrācijas avotiem.

Pašlaik pa pasauli labākas dzīves meklējumos klīst 65 miljoni cilvēku. No Sīrijas bēgļu gaitās devušies četri miljoni cilvēku. ANO Bēgļu aģentūra vēsta, ka šogad, šķērsojot Vidusjūru, Eiropā ieradušies vairāk nekā 300 000 nelegālo imigrantu. Arī organizācija OECD ziņo par rekordaugstu migrāciju. 2015. gadā 4,8 miljoni cilvēku emigrēja uz kādu no 35 OECD dalībvalstīm. Katrs trešais migrants ir no kādas citas OECD valsts. Īpaši strauji pieauguši migrācijas apjomi no Rumānijas, Bulgārijas, Itālijas un Francijas. Arī iesniegto patvēruma pieteikumu skaits ir rekordaugsts. Visvairāk tos saņem no sīriešiem un afgāņiem. Popularitātes ziņā, vērtējot pret pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, Vāciju apsteigusi Zviedrija - uz vienu vietējo iedzīvotāju ir 1,6 patvēruma lūdzēji.



 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!