Piebalgs gatavojas sakāvei?

Stājoties Vienotības priekšsēdētāja amatā, Andris Piebalgs solīja uzņemties atbildību, ja partija nesasniegs nospraustos mērķus.

Viens no tādiem - organizācijas reitingam līdz decembrim jāsasniedz 10 procenti. Iespējams, priekšsēdētājs sajutis, ka šo uzdevumu nespēs veikt, un tāpēc iekšējās sarunās regulāri piesauc jauna priekšsēdētāja izraudzīšanos jau šajā gadā, kaut arī partijas valde iepriekš lēmusi, ka tam jānotiek ne agrāk kā nākamā gada decembrī.

«Vismaz līdz decembrim esmu priekšsēdētājs,» kā gatavodams augsni vēl vienām ārkārtas priekšsēdētāja vēlēšanām, personīgās sarunās ar partijas biedriem mēdz atgādināt A. Piebalgs. Tramīgākajos prātos ticamības momentu šādam iespējamajam scenārijam piešķir arī tas, ka biežāk partijas viedokli publiski pauž viņa vietnieks Edvards Smiltēns, kurš jūnijā bija vienīgais A. Piebalga konkurents uz priekšsēdētāja amatu. Arī pats A. Piebalgs neslēpj, ka jaunajam politiķim ļaujot mācīties un gatavoties vadības pārņemšanai.

«Mums ir precīzi sadalīti pienākumi. Atbilstoši šai pienākumu sadalei arī strādāju. Mēs, koordinējot viens otra izteikumus un darbības, pārstāvam partiju attiecībās ar medijiem un citās reizēs. Šādi esam sadalījuši pienākumus, lai visu varētu paveikt, jo viens pats nav karotājs,» saka E. Smiltēns, kura pārziņā ir Vienotības pārstāvniecība koalīcijas sadarbības padomes sēdē un praktisko pienākumu veikšana frakcijā (viņš ir arī frakcijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vietnieks).

Netālredzīgi

Jaunu vēlēšanu lietderību apšauba politologs Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka vēlētājiem tās «pastiprinās signālu», ka Vienotība nespēj pārvarēt reitingu krīzi. «Priekšsēdētāja maiņa partijām nekad nav nesusi tūlītēju labumu, jo tas ir iekšējais satricinājums. Viņam vajadzētu saņemties un vilkt līdz galam. Turklāt, ja ārkārtas vēlēšanas notiek jau šā gada beigās, atliek tikai seši mēneši līdz pašvaldību vēlēšanām,» saka eksperts.

Viņš gan atzīst, ka iecerētos desmit reitinga procentus Vienotībai sasniegt būs ļoti grūti, bet vienlaikus atgādina, ka atbildības uzņemšanos solījis pats A. Piebalgs un jaunu vēlēšanu rosināšana būtu viens no atbildības uzņemšanās veidiem.

Grūti sasniedzams mērķis

Pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, jūlijā par Vienotību būtu gatavi balsot 6,3% Latvijas iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka jūnijā tādu bija 5,4%, var droši teikt, ka šķietamais reitinga pieaugums ir statistiskās kļūdas ietvaros.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš gan pieļauj iespēju, ka Vienotība līdz gada beigām sasniegs savu mērķi, taču tas būšot grūti izdarāms. «Teorētiski ir iespējams. Teorētiski pastāv arī iespēja, ka līdz gada beigām dzīvība uz Zemes pārstāj pastāvēt. Bet tas nav viegli panākams, tas nav pašsaprotami. Ja šāds mērķis tiktu sasniegts, tad ne tik daudz viņu paveiktā, cik viņu konkurentu neveiksmju dēļ,» norādīdams, ka visspēcīgāk Vienotības reitingu var ietekmēt Zaļo un zemnieku savienības neveiksmes, saka A. Kaktiņš.

Piebalgs gaida rezultātus

Jautāts par iespējamajām ārkārtas vēlēšanām jau šā gada nogalē, pats A. Piebalgs ir izvairīgs. «Mēs esam vienojušies par nākamo gadu [nākamajām valdes vēlēšanām], bet jautājums ir - kā ies šajā pusgadā. Esmu optimists, bet jārēķinās ar visām iespējām,» saka Vienotības priekšsēdētājs un piebilst, ka pagaidām ārkārtas vēlēšanas nav paredzētas.

To, ka, pat nesasniedzot desmit procentu atzīmi partiju reitingu topā, ārkārtas vēlēšanas būtu lietderīgas, apšauba E. Smiltēns. «Mums ir nosprausti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz, un līdz pat pašvaldību vēlēšanām mums ir ļoti nopietns sprints. Šobrīd nav indikāciju, ka decembrī būtu nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas,» saka politiķis.

Arī Lolita Čigāne, kas vasarā notikušajās ārkārtas vēlēšanās atbalstīja A. Piebalga kandidatūru, uzskata, ka jaunas ārkārtas vēlēšanas nebūtu nepieciešamas. «Šobrīd es neredzu nepieciešamību domāt par iespējamu pārvēlēšanu, taču politikā, protams, nav nekas simt procentu drošs,» saka L. Čigāne.