Pabriks: ES ārējās robežas vienmēr netiek pietiekami apsargātas
Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ne vienmēr tiek pienācīgi apsargātas, kas rada ievērojamus riskus Šengenas zonas krišanai, radot ievērojamus draudus ekonomiskajai sfērai, tā Rīgā notikušajā ekspertu diskusijā "Pārkāpjot robežas" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) galvenais ziņotājs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par Eiropas robežu un krasta apsardzību Artis Pabriks (V).
Deputāts skaidroja, ka Šengenas zonas krišanu var saistīt arī ar ievērojamiem ekonomiskās sfēras zaudējumiem, līdz ar to īpaši nepieciešams strādāt pie ārējo robežu stiprināšanas. Viņa ieskatā robežapsardzes un migrācijas jautājumus ES spētu daudz labāk risināt, ja būtu manāms risinājums Kipras jautājumā.
"Ja Kipras jautājums tiks atrisināts, tas sniegs ievērojamu atbalstu arī mums," viņš izteicās.
Tam piekrita arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), skaidrojot, ka šī iemesla dēļ tiek plānota jauna ES robežsardzes ātrās reaģēšanas spēku izveide, kurā varētu darboties aptuveni 50 Latvijas pārstāvju. To uzdevums būtu trīs dienu laikā, nepieciešamības gadījumā, sniegt atbalstu ES dalībvalstīm.
Taujāts, vai ir veikti aprēķini, cik Latvijai izmaksātu Šengenas zonas krišana, ministrs norādīja, ka tikuši rēķināti dažādi iespējamie notikumu scenāriji, tostarp par Latvijas robežsardzes stiprināšanas nepieciešamību, taču atturējās minēt konkrētas detaļas.
"Nedrīkst runāt par Šengenas zonas krišanu. Esam daudz rēķinājuši, taču tas nav dienas kārtības jautājums," pauda ministrs, piebilstot, ka sadarbība ir ar vairākiem spēkiem, tomēr pašlaik nesot pilnīgi nekāda pamata domāt, ka Latvija ir krīzes situācijā.
Jau ziņots, ka Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, iepriekš skaidroja Valsts robežsardzē.
Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un pērn 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam.
Būvprojekts aptver visu Latvijas un Krievijas valsts robežu, tas ir strukturēts atbilstoši VRS darbības specifikai, vērtējot pārkāpumu iespējamību. Būvprojekts paredz izveidot koka konstrukcijas laipas, tostarp laipas uz polimērmateriāla pontoniem, patruļtakas ierīkošanu, caurtekas uz vietējas nozīmes grāvjiem un lielākām ūdens tecēm, stiepļu žogu izbūvi noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību, pēdu kontroles joslu un citus pasākumus.
Latvijas robeža ar Krieviju ir 270 kilometrus gara. Žogs tiks ierīkots robežkontroles punktu tuvumā un tajās vietās, kur ir augstākie riski robežu šķērsot, tiesībsargiem to nepamanot. Kopumā žoga izbūve paredzēta 90 kilometru garumā.