Krievija ar parlamenta atļauju valsts prezidentam Vladimiram Putinam izmantot armiju Sīrijā vēlas sevi pierādīt par daļu no situācijas risinājuma reģionā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Māris Cepurītis.
Vaicāts par Krievijas parlamenta augšpalātas trešdien atbalstīto prezidenta Putina lūgumu par Krievijas karaspēka izmantošanu Sīrijā, Cepurītis norādīja, ka tas ir taktisks Krievijas gājiens, kas "atbrīvo prezidenta rokas" un sniedz lielāku rīcības brīvību Krievijas armijas vienībām, kas bāzējas Sīrijā. Tāpat viņš pauda uzskatu, ka tas varētu atvieglot armijas aizstāvēšanos, kā arī iespējamo dalību bruņotās cīņās.
"Stratēģiskā līmenī tas drīzāk ir mēģinājums padarīt Krieviju nevis pa agresoru, kāda tā kļuva pēc Krimas aneksijas un aktivitātēm Doņeckā un Luhanskā, bet gan par daļu no risinājuma," pauda pētnieks, norādot, ka par vienu no lielākajiem apdraudējumiem ASV politikā pašlaik tiek uzskatīta tā dēvētā Islāma valsts jeb "Daesh". " Ja Krievija palīdz cīņā ar "Islāma valsti", tas var uzlabot Krievijas statusu, pozīcijas sarunās ar ASV un, iespējams, arī atvieglot vai pat palīdzēt atcelt sankcijas, neko nedarot Ukrainā, kas pašai Krievijai, iespējams, ir svarīgāk," pieļāva Cepurītis.
Vaicāts. cik liela iespēja ir tam, ka situācijas attīstība Sīrijā varētu radīt papildu bēgļu plūsmu uz Eiropu, pētnieks norādīja, ka šajā aspektā būtisks ir jautājums, kur norisināsies kara darbība. "Ja tie ir reģioni, kurus nav skārusi konfrontācija, iespējams, ka tas palielinās to civiliedzīvotāju skaitu, kas atstās konflikta zonu. Tālākais jautājums ir, vai viņi nonāks Eiropā vai kaimiņvalstīs," sacīja Cepurītis, norādot, ka pašlaik rast atbildi uz šo jautājumu nav īsti iespējams.
LETA jau vēstīja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien atbalstīja prezidenta Putina lūgumu par Krievijas karaspēka izmantošanu Sīrijā. Prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs gan pavēstīja, ka pilnvarojums paredz vienīgi gaisa spēku izmantošanu un sauszemes spēki karadarbībā Sīrijā netikšot iesaistīti. Ivanovs norādīja, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Sīrijas prezidenta Bašara al Asada lūgumu sniegt militāro palīdzību. Augšpalātas locekļi Putina lūgumu dot pilnvarojumu spēka pielietošanai Sīrijā atbalstīja vienbalsīgi.
"Mēs nerunājam par kaut kādu ārpolitikas mērķu sasniegšanu vai kaut kādu ambīciju apmierināšanu, par ko mūs regulāri apsūdz mūsu Rietumu partneri. Mēs runājam tikai un vienīgi par Krievijas nacionālajām interesēm," uzsvēra Ivanovs.
Krievijas Aizsardzības ministrija vēl pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai DPA atzina, ka teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" rindās karo aptuveni 2400 Krievijas pilsoņu un Maskava "ir satraukta par draudiem, kas var rasties, ja viņi atgriezīsies dzimtenē". Lai atbalstītu Sīrijas valdības karaspēku, Krievija gatavojas izmantot netālu no Vidusjūras piekrastes Latākijas pilsētas bāzētās lidmašīnas un helikopterus, atsaucoties uz informētu avotu, vēsta "Interfax".
Atsevišķi mediji Tuvajos Austrumos ziņo, ka krievu lidmašīnas Sīrijā jau sākušas uzlidojumus, taču Kremlis atteicies to apstiprināt. Savukārt televīzijas kanāls "Fox News", atsaucoties uz Savienoto Valstu amatpersonām, vēsta, ka Krievija trešdien pieprasījusi ASV aizvākt visas savas kara lidmašīnas no Sīrijas gaisa telpas. Tomēr, kā "Fox News" izteikušās Pentagona amatpersonas, ASV lidmašīnas nepakļausies Krievijas prasībām. "Nekas neliecina, ka mēs mainītu operācijas virs Sīrijas," norādīja kāda augsta ranga amatpersona Aizsardzības ministrijā.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā "Islāma valsts" un ar "Al Qaeda" saistītā "Al Nusra". Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 240 000 cilvēku.
Sīrija ir viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām Tuvajos Austrumos.
Maskava pēdējās nedēļās cenšas ieņemt aktīvāku starpnieka lomu attiecībā uz Sīrijas pilsoņkaru un starptautiskajiem centieniem cīnīties pret teroristu grupējumu "Islāma valsts", kas kontrolē prāvas teritorijas Sīrijā un Irākā.