Intervija ar partijas Vienoti Latvijai līderi Aināru Šleseru par viņa skandalozo interviju radiopārraidē Suņu būda, par to, kāpēc viņš cenšas atgriezties politikā, kāpēc Vienotības «veiksmes stāstu» uzskata par «neveiksmes stāstu» un kādu redz Latvijas nākotni.
– Vai ar pašreizējo politisko pieredzi ietu pie Artusa Kaimiņa uz radiopārraidi Suņu būda?
– Šodien vairs nē, bet tajā brīdī es nevarēju iedomāties, ka sarunājos ar politisko konkurentu, deputāta kandidātu no citas partijas. Kad citas partijas kandidāts intervē savu konkurentu un saka, ka viņam netic, tas ir pilnīgi saprotami. Diemžēl neitralitāte šādā diskusijā nevar pastāvēt.
– Vai intervijas laikā neuznāca vēlme «kraut pa purnu»?
– Nē, pirms tam biju apskatījies pāris raidījumus, kā tur iet. Neatkarīgi no tā, kādā formā jautājumi tiek uzdoti, svarīgi, lai tu esi spējīgs atbildēt. Bieži vien jau asi un grūti jautājumi tieši rada interesi par interviju.
– Pirms kāda laika sniedzāt interviju žurnālam Playboy, kurā teicāt, ka aizejat no politikas un nodarbosieties ar biznesu. Intervētājs Ivars Āboliņš toreiz atzīmēja, ka jūs izskatoties patiesi laimīgs. Kā iet biznesā, ja jau jāatgriežas politikā?
– Par biznesu nekad neesmu sūdzējies. Vienmēr esmu strādājis pie dažādiem projektiem. Sākot jau ar astoņdesmito gadu nogali. Tad, kad bija deficīts, importējām preces un pārdevām. Tad, kad nebija veikalu, vērām vaļā veikalus. Tad, kad nebija tirdzniecības centru, vērām vaļā tirdzniecības centrus. Tagad strādāju pie vairākiem projektiem, kas saistīti ar loģistikas biznesu un nekustamajiem īpašumiem. Tāpēc man ir svarīgi, lai šī valsts attīstās pareizi. Līdz pagājušā gada vasarai biju pieņēmis lēmumu ar politiku savu tālāko nākotni nesaistīt, bet tad septembrī mani uzrunāja Edgars Šīns un teica, ka viss jūk un brūk. Manā laikā iniciētā likumdošana saistībā ar uzturēšanās atļaujām tūlīt tiks apstādināta, un viņš lūdza padomu, kā rīkoties. Aktīvi strādājot, tikām galā ar problēmām, vismaz daļēji. Tā es tiku ierauts šajā apritē. Ja mēs nebūtu sākuši aktīvi rīkoties, tad parlaments izbeigtu šo programmu, un tas nozīmētu, ka kritums būvniecībā un citās biznesa jomās šogad jau būtu ievērojams. Tā kā mēs aktīvi rīkojāmies, tad Valsts prezidents neizsludināja Saeimā pieņemto likumu un pēc tam jau tas tika grozīts mīkstinātā formā.
– Kā šobrīd vērtējat situāciju ar uzturēšanās atļaujām?
– No pirmā septembra ir palielināts investīciju apjoms līdz 250 tūkstošiem eiro, kāds nepieciešams, lai varētu šīs atļaujas iegūt. Plus 5%, kas ir jāmaksā par katru darījumu. Savā programmā esam ierakstījuši, ka jānosaka griesti. Likme 100 tūkstošu eiro apmērā. Rīga un Jūrmala, iespējams, kaut kā izdzīvos arī ar 250 tūkstošu investīcijām, bet reģionos, kur kaut kas sāka attīstīties, tur viss tūlīt apstāsies. Mani pārsteidz Valsts nekustamo īpašumu aģentūras dati, ka 25% no visiem viņu īpašumiem stāv neapsaimniekoti. Tas nozīmē, ka simts lielas mājas stāv tukšas. Tirgū nav klientu, kas būtu gatavi maksāt par māju renovāciju, uzturēšanu. Rezultātā mājās lēnām iet bojā.
– Ja situācija tirgū ir tik kritiska, kāds būs projekta Ztorņi Daugavgrīvas ielā 9/11 liktenis?
– Latvijai ir ļoti svarīgi, lai šis projekts veiksmīgi realizētos. Internetā var apskatīties šī projekta videoklipu, un tas, manuprāt, ir labākais videoklips par Latviju, kādu esmu redzējis. To ir veidojuši ārvalstu speciālisti, un tas ir paraugs tam, kā jāreklamē ne tikai šis projekts, bet visa Latvija. Lielākā daļa šīs reklāmas ir saistīta nevis ar pašu projektu, bet stāsta, cik kolosāla ir Latvija, kāda ir Rīga, kādi šeit cilvēki, daba, kultūra. Investori iegulda milzu līdzekļus, lai reklamētu mūsu valsti, un tas ir pozitīvi.
– Kas vēl bija tas, kas lika atgriezties politikā, ņemot vērā, ka jūs politikā īpaši daudzi negaida?
– Katras vēlēšanas ir sava veida izaicinājums. Mēs šo vēlēšanu kampaņu esam plānojuši savādāk, jo politiskajā telpā dominē Vienotība, kuru šodien var pielīdzināt padomju laika komunistiskajai partijai. Vienotība nosaka toni. Viņi zina, kam valstī tiks piešķirtas pielaides un kam netiks. Ja cilvēki ir tik labi informēti, tad tas nozīmē, ka viņi šo procesu arī pilnībā kontrolē. Viņi ir aizlieguši partijām reklamēties. Šorīt skatos, televīzijā sēž tāda skaista kundze Solvita Āboltiņa un stāsta par saviem plāniem. Trešdienās LNT rīta programmā uzstājas premjerministre Laimdota Straujuma. Un tad vēl ārlietu ministrs un citi. Ēters viņiem ir par brīvu. Viņi nemaksā nevienu santīmu, jo tas ir administratīvais resurss. Televīzija ir lielākais un spēcīgākais medijs. Līdz ar to mums ir jāgatavojas šai konkurencei citā veidā, jo mums neviens nedod ēteru, lai mēs varētu ilgstoši stāstīt par aktualitātēm, kuras ir paredzētas šodien, rīt un nākamajā nedēļā. Tāpēc mēs esam sākuši kampaņu ar avīzi, kuru lielā mērā veltām esošajai varai – Vienotības personā. Esam apkopojuši «veiksmes stāstus» vai, kā mēs sakām – neveiksmes stāstus, kādus Vienotība veikusi. Par solījumu nesamazināt pensijas, kad solījumu neturēja un samazināja nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Ne jau viņi šo samazinājumu vēlāk atcēla, bet gan bija Satversmes tiesas lēmums, kas lika šo nelikumīgo lēmumu atcelt. Par aviācijas attīstību. Manā laikā pasažieru pieaugums bija 571%, Dombrovska laikā 3%. Manā laikā valsts ieguldījums airBaltic bija 0 latu, Dombrovska laikā 150 miljoni, kuri visi ir pazaudēti. Ja tas ir veiksmes stāsts, tad lai vēlētāji izdara savu izvēli. Ir jāatgādina par Dzintara Zaķa optimizētajiem nodokļiem.
Visu interviju lasiet Neatkarīgās Rīta Avīzes šīsdienas izdevumā.