Matemātiskā analīze liecina par rekordlielu krāpšanu Krievijas prezidenta vēlēšanās

© Pixabay.com

Pēc katrām vēlēšanām Krievijā vēlēšanu analītiķi meklē anomālijas vēlētāju aktivitāšu datos un balsu sadalījumā - krāpšanu var pierādīt matemātiski. Šoreiz vēlēšanu iecirkņu datu analīze uzrādīja vēl nebijušas krāpniecības pazīmes, raksta "rus.postimees.ee".

Kāda sieviete uz ceļiem ielien vēlēšanu iecirknī. Viņai rokās ir soma ar biļeteniem. Nometusies ceļos blakus vēlēšanu urnai, viņa iebāž biļetenus urnā. Lai iztaisnotu kaudzi urnas iekšpusē un padarītu manipulāciju mazāk pamanāmu, sieviete apskauj urnu, velk to pret sevi un guļ uz muguras, it kā veicot eksotisku vēdera vingrinājumu. Policists, redzot notiekošo, novēršas un iet prom, nevis iejaucas.

Notikumu Sanktpēterburgā iemūžināja kamera - un šādu video varēja būt daudz vairāk, ja varas iestādes būtu atstājušas videonovērošanu publiski pieejamu, kā tas ir bijis kopš 2012. gada.

Prezidenta vēlēšanas notikušas ar daudziem pārkāpumiem, kuru dēļ nav bijusi īsta gribas izpausme. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija gan tam nepiekrīt. "Mums nav sūdzību vai pārkāpumu," žurnālistiem pēc vēlēšanu beigām sacīja Ella Pamfilova.

Novērotāji visus pārkāpumus nevarēja fiksēt, jo viņi šajās vēlēšanās faktiski nedrīkstēja piedalīties. Bet šeit palīgā nāk matemātika, kas ļauj identificēt lielu skaitļu viltojumus.

Jau 2010. gadu sākumā fiziķis Sergejs Špiļkins, balstoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas publicētajiem atklātajiem datiem no vēlēšanu iecirkņiem, piedāvāja metodi godīgo balsu skaita nošķiršanai no viltotajām. Balsošanas rezultātus viņš salīdzināja ar Gausa līkni jeb normālo sadalījumu - tas raksturīgs nejaušiem procesiem, tas ir, godīgai balsošanai.

Centrālās vēlēšanu komisijas deputāti 2018. gadā iebilda pret Krievijas vēlēšanu vērtēšanu pēc Gausa līknes, uzstājot, ka šī metode vispār nav piemērota balsošanas vērtēšanai. Ella Pamfilova uzstāja, ka arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas neizturēs šādu pārbaudi. Taču pēc tam "Meduza" žurnālisti ar to pašu metodi analizēja vēlēšanas Vācijā un Francijā, un Gausa līkne tur izrādījās diezgan laba.

“Nenormālo” Putina balsu skaits, balsojot ar papīra biļeteniem, ir 22 miljoni, pamatojoties uz viņa analīzi, uzskata analītiķis Ivans Šuksins, izmantojot Gausa metodi.

Turklāt analīzē nav iekļauta elektroniskā balsošana - tā ir pilnīgi necaurredzama novērtēšanai, un ir arī zināms, ka elektroniskā balsošana daudzējādā ziņā nebija godprātīga - tieši tur tika "dzīti" valsts darbinieki.

"Novaya Gazeta Europe" žurnālisti nonāca pie tādiem pašiem secinājumiem: viņi arī analizēja datus no vēlēšanu iecirkņiem, izmantojot Špilkina metodi, kā arī saskaitīja 22 miljonus nozagto balsu. Pēc viņu aplēsēm, Putina reālais procents šajās vēlēšanās varētu būt aptuveni 57%, jo komisijas varētu nevis izmest biļetenus, bet gan pārlikt tos no kaudzes uz kaudzi, tas ir, pieskaitīt Putinam arī opozīcijas balsis. Špilkina metode nevar aprēķināt šādus viltojumus.

“Jauno cilvēku” kandidāta Vladislava Davankova rezultāts tika novērtēts par zemu, analītiķi saka: kandidāts, kuru protesta balsojumam izvēlējās tie, kas nepiekrita varas iestādēm, tika apzināti nosūtīts uz trešo vietu. Saskaņā ar datiem, kas lejupielādēti no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas, izrādās, ka vēlēšanu iecirkņos ar reālu vēlētāju aktivitāti Davankovs ir otrajā vietā, apsteidzot Leonīdu Slucki (LDPR) un Nikolaju Haritonovu (Krievijas Federācijas Komunistiskā partija).

Neatkarīgi vēlēšanu novērotāji jau sen Krievijas kartē ir identificējuši vēlēšanu reģionus, kur tradicionāli tiek “zīmēti” vēlēšanu rezultāti, un reģionus ar atšķirīgu vēlēšanu kultūru - tos, kur bija spēcīga novērotāju kustība, un cilvēkus, kuri vēlējās balsis skaitīt godīgi.

Šajās vēlēšanās ir daudz mazāk reģionu, kur balsis tiek skaitītas salīdzinoši godīgi. "Novaya Gazeta Europe" identificēja 13 reģionus, kuros par Putinu ir mazāk nekā 10% balsu. "Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2018. gadā bija trīs reizes vairāk "godīgo" reģionu (41), bet 2000. gadā - 4 reizes vairāk (59)," aprēķināja žurnālisti.

Matemātiskās metodes nav piemērotas visu viltojumu uzskaitei. Piemēram, šī analīze neparādīs tos, kurus viņu priekšnieki darbā bija piespieduši balsot "par pareizo", kā arī neņem vērā to, ka vēlēšanās nedrīkstēja piedalīties pat mazākie opozīcijas kandidāti.

Svarīgākais