Šā gada pirmajos astoņos mēnešos no Īrijas savās dzimtajās valstīs Austrumeiropā atgriezušies 510 cilvēki, saņemot par to Īrijas valdības maksātās kompensācijas, vēsta "Estonian Free Press".
60% no repatriētajiem imigrantiem ir rumāņi, kam seko poļi, kas veido 15% no izbraukušajiem. Latvieši veido 7% no Īriju pametušajiem viesstrādniekiem. Tik pat Īriju pametuši slovāki un čehi.
Viesstrādnieku aizbraukšana, kas izmaksājusi aptuveni 200 000 eiro, finansē Īrijas valdība īpaša plāna ietvaros, lai palīdzētu imigrantiem pārcelties uz citām valstīm.
Sagaidāms, ka līdz gada beigām izbraukušo imigrantu skaits pārsniegs iepriekšējo gadu rādītājus.
Īrija tradicionāli ir bijusi emigrantu zeme, taču kopš deviņdesmitajiem gadiem piedzīvotā straujā ekonomiskā lēciena dēļ tā kļuva par pievilcīgu mērķi iebraucējiem. Iepriekšējos gados Īrijā aizvien pieauga pieprasījums pēc ārvalstu viesstrādniekiem, tostarp kvalificēta darbaspēka, valstij piedzīvojot strauju imigrācijas vilni.
Pēc Eiropas Savienības paplašināšanas 2004.gadā Īrija atvēra savu darbaspēka tirgu strādniekiem no jaunajām Austrumeiropas dalībvalstīm, nolemjot, ka turpmāk jebkādu darbaspēka trūkumu pirmām kārtām kompensēs, piesaistot tieši cilvēkus no jaunajām dalībvalstīm, kam vairs nav vajadzīgas darba atļaujas.
Tomēr 2008.gada pirmajā pusē Īrija kļuva par pirmo eirozonas valsti, kurā sākās ekonomiskās recesijas periods, bet bezdarba līmenis Īrijā pieaudzis līdz 12,4%, kas ir augstākais līmenis kopš 1995.gada aprīļa.
Lai atbalstītu vietējo darba tirgu, Īrijas valdība ieviesusi repatriācijas shēmu, maksājot viesstrādniekiem kompensācijas, lai viņi atgrieztos savās dzimtajās valstīs. Šī shēma ir pieejama to 12 valstu pilsoņiem, kas ES iestājās no 2004.-2007.gadam.