Francijā nojauc čigānu apmetnes
Neraugoties uz kritiku, ko sociālisti savulaik veltīja toreizējam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kritizējot viņu par diskriminējošu attieksmi pret čigāniem, arī pašreizējā valdība turpina likvidēt rumāņu un bulgāru čigānu jeb romu apmetnes.
Šīs nedēļas sākumā nojauktas vairākas apmetnes Parīzes un Lionas pievārtē. Iebildes pret šādu politiku sāk izteikt pat sociālistu koalīcijas biedri valdībā – Zaļo partija.
Pirmdien pēc Parīzes Evrī priekšpilsētas mēra Fransisa Šoā rīkojuma, turklāt ar iekšlietu ministra Manuela Vallsa piekrišanu, policija no čigānu apmetnes, kas bija ierīkota Evrī, padzinusi aptuveni 70 cilvēkus, un apmetne ir likvidēta, bet vakar šāds liktenis piemeklēja apmetni netālu no Lionas, kurā dzīvoja vairāk nekā 150 čigānu. AFP norāda, ka šī rīcība ir pretrunā ar valdības un prezidenta Fransuā Ollanda solījumiem turpmāk apmetnes likvidēt tikai saskaņā ar tiesas lēmumu, turklāt parūpējoties par to, lai čigāniem tiktu ierādīta vieta, kur dzīvot.
«Es nesaprotu, kādēļ bija nepieciešama šāda steiga. Cilvēki tika padzīti aptuveni 24 stundas pirms tam, kad jautājumu par apmetnes likumību bija plānojusi skatīt tiesa,» AFP citē Evrī mēra vietnieka, Zaļo partijas biedra Ervē Pērāra sacīto. Mērs gan pavēstījis, ka bijis pēdējais laiks rīkoties – apmetnē bijuši antisanitāri dzīves apstākļi, turklāt tās atrašanās blakus dzelzceļa sliedēm apdraudējusi pašu apmetnes iemītnieku drošību. Varasiestāžu rīcību asi kritizējis arī vietējais katoļu bīskaps Žaks Gailo. «Ja cilvēki tiek padzīti no vietas, kur viņi dzīvo, ir jāsaprot, ko ar viņiem darīt tālāk. Tā atkal nenotika, un tas ir apkaunojoši,» viņa sacīto citē interneta ziņu vietne The Local. Tā arī atgādina, ka vēl pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes premjera Žana Marka Ero birojs paziņoja, ka turpmāk apmetņu likvidēšana notiks tikai pēc tam, kad būs izlemts, uz kurieni pārvietot to iedzīvotājus, taču šis solījums nav pildīts.
Reuters atgādina, ka kārtējā kampaņa pret čigāniem tika uzsākta augusta sākumā, un tā ļoti atgādina to pašu krusta karu, kura dēļ plašu kritiku izpelnījās N. Sarkozī. Gluži tāpat kā 2010. gadā, varasiestādes nesniedz informāciju par likvidēto apmetņu skaitu, gluži tāpat kā toreiz, lielās, ka daļa no Rumānijas vai Bulgārijas ieceļojušo čigānu pēc 300 eiro kompensācijas saņemšanas «labprātīgi izbraukuši uz dzimteni», gluži tāpat slēpj, ka lielākā daļa no viņiem agri vai vēlu atkal atgriezīsies Francijā. Varasiestādes cenšas nepievēst uzmanību tam, ka to rīcība nepalīdz risināt problēmu – ir taču skaidrs, ka cilvēki, kuri padzīti no vienas nelegālās apmetnes vietas, būs spiesti nometni iekārtot citur, jo mājokļus viņiem neviens piešķirt negrasās.
Interesanti, ka viena no sociālistu partijas līderēm, proti, Lilles pilsētas galva Mārtina Obrī rosinājusi čigāniem piešķirt lietošanā valsts īpašumā esošo zemi, taču šis aicinājums pagaidām nav radis dzirdīgas ausis valdībā. Socioloģisko pētījumu institūta Ifop eksperts Žeroms Furkē sarunā ar AFP norāda, ka lielākā daļa sabiedrības atbalsta izlēmīgu rīcību pret ieceļotājiem, kuri ierīkojuši nelegālas apmetnes, oficiāli nestrādā un nemaksā nodokļus, pārtiekot lielākoties no ubagošanas un sīkām zādzībām. «Ollands un Vallss nevar atļauties ne par centimetru piekāpties drošības jautājumos. Viņi cenšas apgāzt stereotipu, ka kreisie pārāk neizlēmīgi cīnās pret noziedzību,» uzsver Ž. Furkē. Par to, ka Francijas valdībai nav izstrādātas receptes, kā risināt čigānu problēmu, liecina arī M. Vallsa izteikumi – viņš sacījis, ka problēmas saknes jāmeklē šo cilvēku dzimtenē, un paziņojis, ka Francija centīsies čigānu jautājumu iekļaut ES oktobra samita darba kārtībā.