Vakar pēc divu dienu pārtraukuma atsākusies priekšvēlēšanu kampaņa Francijā. Sākotnējo 10 prezidenta amata kandidātu vietā palikuši tikai divi – pašreizējais prezidents Nikolā Sarkozī un sociālistu līderis Fransuā Olands, kuri sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā 6. maijā.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka lielākas cerības uz uzvaru ir F. Olandam, bet N. Sarkozī izredzes parādās tikai tad, ja viņš spēs nodrošināties ar galēji labējās Nacionālās frontes vēlētāju atbalstu, vienlaikus nezaudējot mēreni noskaņoto elektorātu.
Daudzi Francijas politologi vakar atzinuši – neraugoties uz to, ka Nacionālās frontes līdere Marina Le Pena vēlēšanās ieguva mazāku atbalstu (17,9%) nekā F. Olands (28,6%) un N. Sarkozī (27,1%), tieši viņas jeb, pareizāk sakot, viņas elektorāta rokās ir zelta akcija. Visvairāk tas attiecas uz N. Sarkozī, jo bez Nacionālās frontes vēlētāju atbalsta viņam nav ne mazāko izredžu uzvarēt vēlēšanu otrajā kārtā – Ifop svētdienas vakarā veiktā aptauja liecina, ka pašlaik F. Olands var rēķināties ar 54% balsu otrajā kārtā, bet par N. Sarkozī gatavi balsot vien 46%.
Reuters norāda, ka pašreizējā prezidenta štābā ļoti labi apzinās situāciju, tāpēc nav pārsteigums, ka vakar, atsākot kampaņu, N. Sarkozī uzsvaru lika vairs ne uz Eiropas vienotības vai ekonomikas jautājumiem, bet galvenokārt runāja par imigrācijas (gan legālās, gan nelegālās) samazināšanu un drošības jautājumiem. AP norāda, ka prezidents ļoti atklāti demonstrējis vēlmi pretendēt uz M. Le Penas vēlētāju balsīm. «Nacionālās frontes vēlētāji ir jārespektē, jo viņi izdarījuši savu izvēli. Viņi balsoja savu ciešanu un krīzes dēļ, kamdēļ viņus aizvainot? Es viņiem esmu gatavs sacīt – es esmu jūs sadzirdējis,» paziņojis prezidents. Pati M. Le Pena vakar atteikusies atbildēt uz jautājumu, kuru no kandidātiem atbalstīs vēlēšanu otrajā kārtā, sarunā ar AFP paziņojot, ka savu nostāju paudīs
1. maijā paredzētajā mītiņā. Nacionālās frontes viceprezidents Luī Elio gan prognozējis, ka viņa atklāti nemudinās savus piekritējus balsot par kādu no kandidātiem. «Mums ir pārlieku atšķirīgas programmas,» norādījis L. Elio. Par to, ka šāds scenārijs ir ticamākais, liecina arī fakts, ka M. Le Pena pašreizējā prezidenta zaudējumu pirmajā kārtā novērtējusi kā viņa kursa sagrāvi un paziņojusi – ja vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs F. Olands, tieši Nacionālā fronte, nevis N. Sarkozī vadītā Tautas savienības kustība būs galvenais opozīcijas spēks.
Reuters aptaujātie politologi aplēsuši, ka, lai pretendētu uz uzvaru vēlēšanu otrajā kārtā, N. Sarkozī jāsaņem vismaz trīs ceturtdaļas par M. Le Penu nodoto balsu un jāiegūst vismaz divas trešdaļas centrista Fransuā Bairū (viņš pirmajā kārtā saņēma 9,1% vēlētāju atbalstu) piekritēju balsu. Šie uzdevumi šķiet grūti izpildāmi jau atsevišķi, bet kopā – vēl jo vairāk. «Sarkozī tagad būs jāraujas uz pusēm, aktīvi piesaistot gan centristus, gan labējos. Izskatās, ka viņš lielāko uzsvaru gatavojas likt uz labējo elektorātu, taču šādā veidā zaudēs centristus,» ir pārliecināts domnīcas CAP analītiķis Stefans Rozē.
AFP vēsta, ka starplaikā starp abām vēlēšanu kārtām N. Sarkozī izmēģinājis arī kādu viltību, mudinot F. Olandu piekrist nevis vienām televīzijas debatēm, bet trim debašu kārtām, kurās tiktu apspriesti dažādi jautājumi. Aprēķins ir vienkāršs, jo sociālistu kandidāts, kurš nekad nav ieņēmis vēlētus amatus, nav spožs orators. Taču viņš uz šā āķa nav uzķēries, turklāt izmantojis izdevību, lai paironizētu par prezidentu. «Sarkozī uzvedas kā slikts skolnieks, kurš pieprasa mainīt eksāmena norises kārtību. Kā jau paredzēts, būs tikai vienas debates, kas būs tik garas, cik nepieciešams,» sacījis F. Olands, piebilstot, ka debates notiks 2. maijā.