Afganistānas prezidents Karzajī paliek bez konkurenta

Afganistānas prezidenta amata kandidāts Abdulla Abdulla ir paziņojis, ka nepiedalīsies vēlēšanu otrajā kārtā, jo valdība neesot izpildījusi viņa prasību nodrošināt, ka šīs vēlēšanas ir godīgas. Šāds gājiens var radīt Afganistānas nākamajai valdībai likumīguma problēmas.

A. Abdulla, acu ārsts un bijušais ārlietu ministrs, paziņojot par nepiedalīšanos vēlēšanās, vienlaikus aicināja savus atbalstītājus 7. novembrī pie vēlēšanu urnām tomēr doties. Stomīgā balsī un ar asarām acīs viņš vairākiem simtiem atbalstītāju pavēstīja, ka no turpmākas cīņas atsakās „nācijas interešu vārdā”, bet saviem sekotājiem ieteica „neieņemt ielas un nebēdāties”.

„Man ir ļoti stipras bažas par vēlēšanu procesa uzticamību.” viņš vēlāk sacīja reportieriem. Politiķis paskaidroja, ka nav izpildītas valdībai un Neatkarīgajai vēlēšanu komisijai izvirzītās prasības — tai skaitā, no darba nav atbrīvota par vēlēšanām atbildīgā augstākā amatpersona.

Vēlēšanu pirmajā kārtā augustā visvairāk balsu ieguva pašreizējais Afganistānas prezidents Hamīds Harzajī, un arī otrajā vēlēšanu kārtā viņam bija labas iespējas uzvarēt. H. Karzajī komanda jau paziņojusi, ka, neskatoties uz A. Abdullas lēmumu, vēlēšanas notiks. Arī Neatkarīgā vēlēšanu komisija, kas saņēmusi A. Abdullas kritiku, pavēstījusi, ka vēlēšanas var notikt arī, ja tajās piedalās tikai viens kandidāts. Tomēr, ja H. Karzajī oponentiem nav, par ko balsot, tas nozīmē, ka ievēlētais prezidents nepārstāvēs plašu sabiedrības daļu gribu, norāda Reuters.

Tālibi, kas ir apņēmušies izjaukt vēlēšanas, pavēstījuši, ka A. Abdullas paziņojums viņu plānus nemaina.

Daži analītiķi situāciju Afganistānā, kur prezidenta vēlēšanu pirmā kārta saņēma daudz kritikas par pārkāpumiem, bet nemiernieku aktivitāte ir augstākā pēdējo astoņu gadu laikā, uzskata par izgāšanos. „Rietumiem un citām starptautiskām kopienām mēģinājumi izveidot Afganistānā demokrātiju ir piedzīvojuši šokējošu neveiksmi,” saka pētnieciskās organizācijas Starptautiskā drošības un attīstības padome politikas pētniecības nodaļas prezidente Norīna Makdonalda. „Vēlēšanas būtu jāatliek un jāpārveido tā, lai novestu pie likumīgas nākamās valdības un lai afgāņiem ļautu piedalīties likumīgās vēlēšanās.”

ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone gan pavēstījusi, ka A. Abdullas lēmums vēlēšanu iznākuma likumīgumu neietekmēs. Tomēr situācija, ka vēlēšanās nav sacensības, var radīt problēmas ASV prezidentam Barakam Obamam un ASV armijas komandieriem, kam jāpārliecina kongresmeņi par atbalstu, lai uz Afganistānu nosūtītu papildus karaspēku. Lieli trūkumu vēlēšanās var demoralizējoši iedarboties arī uz Afganistānā jau pašlaik dienošajiem karavīriem. Savukārt apjumums un neskaidrība par rezultātiem vājinās arī paša H. Karzajī autoritāti gan reģionos, kuros tālibu pozīcijas ir spēcīgas, gan iespējamās sarunās ar tālibu mērenajiem spēkiem.

Lai arī ir izskanējušas ziņas, ka A. Abdulla un H. Karzajī ir runājuši par iespējamu varas dalīšanu, kas varētu izpausties kā augsta amata piešķiršana A. Abdullam nākamajā valdībā. BBC prognozē, ka vēlēšanu otrās kārtas nebūs un ka ir sagaidāma politiķu vienošanās par vienotības valdības veidošanu. Ne ANO, kas rīko vēlēšanas, ne ASV un Lielbritānijas militārie spēki nav ieinteresēti nepārliecinošā iznākumā.