Francijas tiesa pasludinājusi spriedumus cilvēkiem, kuri tika apsūdzēti nelegālās ieroču piegādēs vienai no Angolas pilsoņkarā iesaistītajām pusēm laikā no 1993. līdz 1998. gadam. Bargākais sods – seši gadi cietumā – piespriests biznesmeņiem Pjēram Falkonem un Arkādijam Gaidamakam (aizmuguriski), gadu cietumā būs spiests pavadīt bijušais Francijas iekšlietu ministrs Šarls Paskuā, bet kādreizējā prezidenta Fransuā Miterāna dēls Žans Kristofs notiesāts nosacīti un būs spiests samaksāt 375 000 eiro naudas sodu.
No 42 cilvēkiem, kas tika apsūdzēti nelegālās ieroču piegādēs kustībai MPLA (tolaik to vadīja pašreizējais Angolas prezidents Eduardu duš Santušs, kura grupējums cīnījās par varu ar Jonasa Savimbi vadīto UNITA), par vainīgiem atzīti 36. Tiesa, vairāki no viņiem, tajā skaitā, Ž. K. Miterāns, spējuši pierādīt, ka neko nav zinājuši par ieročiem un vienkārši apmaiņā pret kukuļiem lobējuši P. Falkones un A. Gaidamaka biznesa intereses. Š. Paskuā, kurš pašlaik ieņem Francijas senatora amatu, gan paziņojis, ka tās visas ir muļķības un ieroču piegādes vienai no karojošajām pusēm, neraugoties uz ANO noteikto embargo, bija sankcionētas visaugstākajā līmenī. "Par ieroču pārdošanu Angolai zināja prezidents. Par to zināja premjers, zināja arī lielākā daļa ministru," intervijā televīzijas kompānijai France 2 sacījis Š. Paskuā, kurš paziņojis, ka noteikti iesniegšot apelāciju. Viņam pilnībā piekrīt arī P. Falkones advokāts Emanuels Marsiņī, kurš intervijā AP pavēstījis, ka varasiestādes vēlas viņa klientu padarīt par vienīgo šā skandāla grēkāzi, kaut arī par ieroču pārdošanu zinājušas "visas iestādes, kurām par to bija jāzina".
Jāpiebilst, ka daļa no dokumentiem, kurus par pierādījumu izmantoja apsūdzība, joprojām ir slepeni, tomēr izdevies noskaidrot, ka piecu gadu laikā Angolai piegādāti 420 tanki, 150 000 tanku lādiņi, 170 000 kājnieku mīnas, 12 helikopteri un seši karakuģi, kā arī tūkstošiem Kalašņikova automātu, ziņo Reuters. Šos ieročus A. Gaidamaks un P. Falkone ar pašu izveidotas Slovākijas firmas starpniecību iegādājušies Krievijā un citās NVS valstīs, bet pēc tam caur Franciju eksportējuši uz Angolu, dāsni maksājot politisko aprindu pārstāvjiem, kuri pieseguši darījumu.
Abi galvenie apsūdzētie mēģinājuši izvairīties no atbildības, un A. Gaidamakam tas pagaidām izdevies. Pēc nesekmīgā mēģinājuma kandidēt uz Jeruzālemes mēra amatu, viņš atgriezies Maskavā, un nav šaubu, ka Krievija savu pilsoni Francijai neizdos. P. Falkone savukārt no tiesas mēģināja izvairīties oriģinālākā veidā. 2003. gadā E. duš Santuša administrācija šo Francijas, Kanādas un Angolas pilsoni iecēla par Angolas vēstnieku UNESCO, tādējādi it kā nodrošinot viņam diplomātisko imunitāti. Tomēr Francijas tiesa nosprieda, ka darbs UNESCO labā neatbrīvo no atbildības par ieroču kontrabandu, un P. Falkoni, kurš, būdams pārliecināts par savu neaizskaramību, ieradās Francijā, apcietināja.
Par to, ka šī prāva starptautiskā ziņā ir ļoti delikāta, liecina arī fakts, ka pagājušā gada maijā, īsi pirms tiesas sākšanās, Francijas prezidents Žaks Širaks personīgi devās uz Luandu, lai apliecinātu E. duš Santušam, ka tiesa nav vērsta pret viņa valdību. Kopš tā laika Angola ieturējusi pozīciju, saskaņā ar kuru šī prāva ir Francijas iekšējā lieta. "Mums nav nekādu komentāru," vakar Reuters atkārtoja MPLA pārstāvis. Franču mediji gan norāda, ka ievērojamus kukuļus no ieroču tirgoņiem saņēmuši ne tikai Francijas, bet arī Angolas politiķi, daudzi no kuriem arī pašlaik ieņem augstus amatus.