Ķīnā par dalību nemieros piespriež nāvessodu

Ķīnas tiesa par šā gada jūlijā Siņdzjanas provinces nemieru laikā pastrādātajām slepkavībām trim cilvēkiem piespriedusi nāvessodu un vēl trim – atliktu nāvessodu. Šie ir kārtējie spriedumi nemieru lietā, un šonedēļ līdzīgs spriedums tika nolasīts sešiem citiem cilvēkiem.

Nemieros reģiona galvaspilsētā Urumki uiguru tautības musulmaņi jūlijā uzbruka haņu ķīniešu etniskās grupas pārstāvjiem. Bojā gāja vismaz 197 cilvēki, ievainojumus guva 1700, un tas pēdējo gadu desmitu laikā bija lielākais vardarbības vilnis, kas izcēlies Ķīnā.

Kā ziņo Ķīnas aģentūra Siņhua, trīs apsūdzētos uz nāvi notiesāja Urumki tautas tiesa, savukārt trīs citi saņēmuši augstāko soda mēru, kura izpilde tiek atlikta uz diviem gadiem. Praksē šāds spriedums parasti nozīmē mūža ieslodzījumu. Kopumā šajā lietā tika tiesāti 14 cilvēki, kam uzrādītas apsūdzības slepkavībās, laupīšanās un ļaunprātīgā dedzināšanā. Pārējiem tiesājamajiem piespriesti cietumsodi.

Viens no notiesātajiem ir haņu ķīnietis, un viņš notiesāts par uigura nosišanu. Pārējie divi, spriežot pēc vārdiem, ir uiguri, vēsta AP. Uz nāvi notiesātie šādu spriedumu saņēmuši par divu cilvēku nogalināšanu 5. jūlijā. Nav zināms, vai notiesātie grasās spriedumu pārsūdzēt. Pirmdien tā pati tiesa nāvessodu piesprieda sešiem citiem uiguriem. Tāds bija noslēgums pirmajai prāvai par jūlija nemieriem, pēc kuriem tika arestēti vairāki simti cilvēku, kurus arī tiesās.

Vardarbība Siņdzjanā uzliesmoja 5. jūlijā, kad uiguru jaunieši pieprasīja izmeklēšanu par sadursmi starp ķīniešu un uiguru strādniekiem kādā rotaļlietu rūpnīcā. Niknie uiguri uzbruka Urumki iedzīvotājiem, no kuriem vairākums ir etniskie haņu ķīnieši. Pēc divām dienām ķīnieši sarīkoja atbildes uzbrukumus. Šajā vietā tika nosūtīti arī drošības spēki, kas mēģināja atjaunot kārtību.

Valdība nemieru rīkošanā vainoja ārvalstu organizācijas, kas cīnās par uiguru tiesībām. Skaidrus pierādījumus Pekina šiem apgalvojumiem nav sniegusi, savukārt uiguru atbalstītājorganizācijas noliedz, ka atbalstītu vardarbību. Viena no šādām organizācijām, Pasaules uiguru kongress, bija nosodījusi pirmos piespriestos nāvessodus un paziņoja, ka apsūdzētajiem liegtas iespējas saņemt taisnīgu tiesu. Organizācija brīdināja, ka tiesvedība var izraisīt jaunus nemierus.

Savukārt ķīnieši, kas pagājušajā mēnesī izgāja Urumki ielās, pieprasīja, lai uiguriem tiek piespriesti stingri sodi un lai tiek atlaists Siņdzjanas Komunistiskās partijas nodaļas vadītājs. Šo protestu laikā bojā gāja pieci cilvēki.

Pēdējos gados ir pieaugusi spriedze uiguru un ķīniešu attiecībās, jo uz uiguru zemēm ir pārcēlušies miljoni ķīniešu. Daļa uiguru vēlas reģionam autonomiju, bet Ķīnas valdība to nepieļauj.

Svarīgākais