Pētījums identificē piecus cilvēka smadzeņu vecuma posmus. Uzzini, cik ilgi cilvēks ir jauns
Kembridžas Universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka smadzenes dzīves laikā iziet cauri vairākām atšķirīgām fāzēm, un galvenie pagrieziena punkti notiek 9, 32, 66 un 83 gadu vecumā, raksta “BBC”.
Pētījuma autori cer, ka izpratne par smadzeņu stāvokli katrā no šiem posmiem varētu palīdzēt labāk izprast garīgo traucējumu un demences cēloņus.
Pētījumā piedalījās aptuveni 4000 cilvēku, kas jaunāki par 90 gadiem. Viņiem visiem tika skenētas smadzenes, lai noteiktu, kā darbojas savienojumi starp viņu smadzeņu šūnām.
Kembridžas pētnieki secināja, ka smadzenes saglabā jaunības fāzi līdz aptuveni 30 gadu vecumam — tieši tas ir vecums, ko parasti uzskata par cilvēka dzīves “augstāko punktu” jeb “attīstības virsotni”.
Zinātnieki uzskata, ka jaunā pētījuma rezultāti palīdzēs izprast, kāpēc garīgo traucējumu un demences riski dažādos dzīves posmos atšķiras.
Iegūstot jaunas zināšanas un pieredzi, smadzenes nepārtraukti mainās, taču pētījumi liecina, ka tas nav viens, vienmērīgs process, kas notiek no dzimšanas līdz nāvei.
Tika izšķirtas piecas smadzeņu darbības fāzes:
bērnība - no dzimšanas līdz 9 gadu vecumam;
pusaudža gadi/jaunība - no 9 gadu vecuma līdz 32 gadu vecumam;
pieaugušo gadi - no 32 gadu vecuma līdz 66 gadu vecumam;
agrīna novecošana - no 66 gadu vecuma līdz 83 gadu vecumam;
vēla novecošana - no 83 gadu vecuma.
"Smadzenes visu mūžu pārstrukturējas. Tās pastāvīgi stiprina dažus savienojumus, bet novājina citus, un tas nav pastāvīgs, vienmērīgs process — pastāv svārstības un smadzeņu pārstrukturēšanas fāzes," skaidroja viena no pētījuma autorēm Dr. Aleksa Mozlija.
Daži cilvēki šos posmus piedzīvo mazliet agrāk vai vēlāk, taču kopumā tieši nosauktie bija vecuma sliekšņi, kas visbiežāk tika novēroti pētījuma dalībnieku smadzeņu skenēšanā.
Piecas smadzeņu darbības fāzes
Bērnība
Šajā pirmajā periodā smadzenes strauji aug, bet vienlaikus "apgriež" lieko savienojumu skaitu starp nervu šūnām — sinapsēm —, kas tika izveidotas agrīnā dzīves posmā.
Šajā posmā smadzenes darbojas mazāk efektīvi - to varētu salīdzināt ar bērnu, kas bezmērķīgi klīst pa parku, dodoties, kur vien vēlas, nevis pārvietojas taisnā līnijā no punkta A uz punktu B.
Pusaudža gadi/jaunība
Viss dramatiski mainās, sākot no aptuveni deviņu gadu vecuma, kad smadzeņu savienojumi sāk reorganizēties maksimālai efektivitātei. "Tā ir milzīga pāreja," saka Dr. Mozlijs, nosaucot šo pāreju no vienas fāzes uz otru par nozīmīgāko cilvēka dzīvē.
Tieši šajā laikā garīgo traucējumu risks ir visaugstākais.
Nav pārsteidzoši, ka pusaudža gadi sākas ap pubertātes sākumu, taču pašreizējie pētījumi liecina, ka tie beidzas daudz vēlāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Neirozinātne parādīja, pusaudža gadi turpinās ne tikai līdz divdesmitajiem gadiem, bet pat līdz trīsdesmitajiem dzīves gadiem.
Šī ir vienīgā fāze, kad smadzeņu neironu tīkli kļūst efektīvāki. Saskaņā ar Mozlija teikto, smadzeņu funkcija sasniedz maksimumu pirmajos gados pēc 30 gadu vecuma, tas ir, pašās fāzes beigās. Eksperti norāda, ka "ārkārtīgi interesanti", ka smadzenes tik ilgu laiku paliek vienā attīstības fāzē.
Pieaugušo vecums
Tam seko stabilitātes periods — garākais laikmets smadzeņu dzīvē, kas ilgst aptuveni trīs desmitgades.
Izmaiņas šajā laikā ir ievērojami lēnākas nekā iepriekšējo gadu procesi, taču tieši šeit mēs redzam smadzeņu attīstības procesa apvērsumu.
Pēc zinātnieku domām, šajā periodā mēs sasniedzam sava veida "intelekta un personības stabilitāti".
Agrīna novecošanās
Šis posms sākas aptuveni 66 gadu vecumā, taču tas nav straujš un pēkšņs smadzeņu efektivitātes kritums. Drīzāk tas ietver izmaiņas smadzeņu savstarpēji saistītajos modeļos.
Tā vietā, lai smadzenes darbotos kā vienots, koordinēts orgāns, tās arvien vairāk sadrumstalojas atsevišķos reģionos, kas cieši mijiedarbojas — līdzīgi kā grupas dalībnieki, kas nolemj īstenot katrs savu solo projektu.
Lai gan pētījums koncentrējās uz veselām smadzenēm, tieši šajā vecumā parasti sāk izpausties demence un paaugstināts asinsspiediens, kas ietekmē smadzeņu veselību.
Vēla novecošanās
Pēc tam, 83 gadu vecumā, mēs nonākam pēdējā posmā. Par šo vecuma grupu ir mazāk datu nekā par citām, jo ir bijis grūtāk atrast pietiekami daudz veselīgu cilvēku skenēšanai. Smadzeņu izmaiņas šajā posmā ir līdzīgas agrīnas novecošanās simptomiem, tomēr vēl izteiktākas.
Dr. Mozlijs bija pārsteigts par to, cik cieši ar vecumu saistītās pārejas sakrita ar svarīgiem dzīves posmiem — piemēram, pubertāti, veselības problēmām vēlāk dzīvē un pat lielām dzīves pārmaiņām 30 gadu vecumā, piemēram, bērnu piedzimšanu.
Pētījuma rezultāti atsevišķi neaplūkoja vīriešus un sievietes, tomēr zinātniekiem ir aktuāli jautājumi par dzimumu atšķirībām, piemēram, menopauzes ietekme uz smadzenēm.
"Šis ir patiešām aizraujošs pētījums, kas izceļ, cik ļoti mūsu smadzenes mainās dzīves laikā," piebilst profesore Tara Spiresa-Džonsa, Edinburgas Universitātes Smadzeņu pētniecības centra direktore, kas nepiedalījās pētījumā.
Spiresa-Džonsa saka, ka atklājumi "teicami saskan" ar pašreizējo izpratni par to, kā smadzenes noveco, taču norāda, ka ir svarīgi saprast, ka "ne visi piedzīvo izmaiņas tieši tajos pašos vecuma diapazonos, par kuriem teikts pētījumā".
