Eksperti: Zaporižjas AES veidojas kritiska situācija; draud atkātorties Fukušimas scenārijs
Krievijas okupētajai Zaporižjas atomelektrostacijai (AES) uz vairāk nekā trim dienām ir pārtraukta ārējā elektroenerģijas padeve, un šis rekordgarais elektroenerģijas padeves pārtraukums ir radījis bažas par drošību sešu reaktoru objektā Ukrainas kara frontes līnijā, vēsta “The Guardian”.
Pēc tam, kad otrdien plkst. 16.56 Krievijas pusē tika pārtraukta pēdējā elektrolīnija uz elektrostaciju, dzesēšanas un drošības sistēmu darbināšanai tiek izmantoti avārijas ģeneratori, un nekas neliecina, ka līnija tiks atjaunota.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grossi trešdien situāciju raksturoja kā "dziļi satraucošu" un ceturtdien tikās ar Vladimiru Putinu, taču situācija nav atrisināta.
Rietumu eksperti un Ukrainas amatpersonas baidās, ka Kremlis rada krīzi, lai nostiprinātu savu kontroli pār kodolelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā, un ka Krievija veic augsta riska pasākumus, neraugoties uz kara laika apstākļiem.
“Krievija izmanto atomelektrostaciju kā darījumu instrumentu,” sacīja kāds Ukrainas valdības ierēdnis, savukārt “Greenpeace” speciālists sacīja, ka situācija ir nonākusi “jaunā kritiskā un potenciāli katastrofālā fāzē”.
Eiropas regulatoru veiktie stresa testi pēc 2011. gada Japānas reaktora katastrofas Fukušimā liecināja, ka atomelektrostacijai vajadzētu būt spējīgai darboties bez ārēja barošanas avota 72 stundas. Šī laika ierobežojuma pārsniegšana nav izmēģināta, norādīja Ukrainas avoti.
Zaporižjas AES ārējā elektroenerģijas padeve iepriekš ir pārtraukta deviņas reizes. Katru reizi postījumi Ukrainas kontrolētajā teritorijā tika nodarīti, Krievijas spēkiem uzbrūkot enerģētikas infrastruktūrai pāri Dņiprai. 750 kilovoltu elektrolīnija bija šķērsojusi upi, un Ukraina bija gatava piegādāt enerģiju drošības uzturēšanai.
Otrdien Krievijas pusē, aptuveni pusotra kilometra attālumā no elektrostacijas, tika bojāta elektrolīnija. Elektrostacijas Krievijas operatori sacīja, ka remonta darbus "sarežģī Ukrainas bruņoto spēku notiekošā apšaude", lai gan Ukraina apgalvo, ka nekad neapšauda elektrostaciju vai tās apkārtni, apgalvojot, ka tas būtu nepieņemami riskanti.
IAEA paziņoja, ka Krievijas operatori tai snieguši informāciju, ka dīzeļdegvielas ir pietiekami, lai darbinātu ģeneratorus 20 dienas bez degvielas papildināšanas. Taču Grossi sacīja, ka ārējās enerģijas padeves zudums "palielina kodolavārijas iespējamību".
Septiņi no 18 pieejamajiem ģeneratoriem nodrošina dzesēšanu objektā, taču, ja tie sabojātos, pastāv risks, ka kodoldegviela sešos reaktoros nekontrolējami sakarstu, izraisot reaktora kušanu. Tiesa, tam būtu nepieciešamas vairākas nedēļas.
Fukušimā notika šī scenārija paātrināta versija, jo reaktori tikko bija sākuši darboties. Japānu skāra 9,0 balles stipra zemestrīce, un karstie reaktori objektā tika automātiski apturēti. Avārijas ģeneratori turpināja sūknēt dzesēšanas ūdeni ap reaktoru, taču tos izslēdza cunami, kas sekoja dažas minūtes vēlāk. Trīs kodolreaktoru serdeņi elektrostacijā izkusa trīs dienu laikā.
