Sakropļoti karavīri, milzīgi maksājumi un sankciju sabojāta ekonomika - zaudējumi karā Krievijai būs šausminoši, raksta Šveices izdevums “Neue Zürcher Zeitung”.
Vai Putins ir aprēķinājis kopējās militārās darbības izmaksas Krievijai pirms kara ar Ukrainu sākuma?
"Papildus tiešajām militārās konfrontācijas izmaksām un sankciju radītajiem zaudējumiem tas ir īsts murgs ar ievainotiem karavīriem, sabojāta ekonomika - zaudējumi būs Krievijai biedējoši," raksta ietekmīgais Šveices izdevums “Neue Zürcher Zeitung”.
Jau vēsturiski Krievija reti kad ir pienācīgi rūpējusies par saviem karavīriem gan kaujas laukā, gan ārpus tā. Agresīvais konflikts atstās aiz sevis salauztu cilvēku leģionus un iztukšotu Krievijas valsts kasi pēc gandrīz divarpus gadus ilgas nogurdinošas karadarbības, taču cena būs jāmaksā ne tikai kaujas laukā. Pat ja cīņas beigtos šodien, ekonomiskās un demogrāfiskās sekas krieviem tiks nodotas no paaudzes paaudzē.
Izmantojot publiski pieejamo informāciju par medicīniskās aprūpes izmaksām un Krievijas veselības aprūpes sistēmas stāvokli, kā arī pētījumus un medicīnas publikācijas, ir iespējams noteikt militārā konflikta postošo ekonomisko ietekmi uz Krieviju, ņemot vērā esošās izmaksas un plānojot militāro atbalstu.
Valsts nav sagatavota ne loģistiski, ne finansiāli, ne kultūras ziņā milzīgajam slogam, ar ko tā saskarsies, un, visticamāk, tā sasniegs savu iespēju robežas.
Pirmkārt, Krievijas valsts pienākums ir sniegt ilgtermiņa finansiālu atbalstu kritušo karavīru ģimenēm. Tad nāk ievainotie, kas nebūs spējīgi atgriezties darbā, un pat tiem, kuri spēs, būs nepieciešama mūža garīgās un fiziskās veselības aprūpe.
Bojāgājušo vai ievainoto karavīru skaits vēl vairāk saasinās negatīvās demogrāfiskās tendences Krievijā.
Ir svarīgi saprast, cik šobrīd Krievijas valsts tērē medicīniskajai aprūpei - vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar kompensāciju izmaksu ievainotajiem karavīriem un kritušo karavīru ģimenēm, ir ļoti augstas, tostarp nesen pieņemto dekrētu dēļ, kas sola lielus maksājumus, lai veicinātu dalību karā.
Un, protams, Kremlis nevar iztikt ar vienreizējiem maksājumiem, ja vēlas garantēt adekvātu medicīnisko aprūpi veterāniem. Piemēram, pēc Afganistānas un Čečenijas ievainoto aprūpe bija lētāka nekā tagad, jo ārstēšanas apjoms bija mazāks un medicīniskā aprīkojuma, medikamentu un medicīnas personāla izmaksas bija mazākas. Šobrīd ievainotie atgriežas mājās ar sarežģītiem un ilgstošiem ievainojumiem, bet garīgās brūces var būt vēl grūtāk dziedēt.
2022. gada pētījumā tika lēsts, ka PTSD kopējās ekonomiskās izmaksas Amerikas Savienotajās Valstīs 2018. gadā bija 232 miljardi ASV dolāru. Ikgadējās PTSD izmaksas uz vienu cilvēku militārpersonām un veterāniem bija 25 700 ASV dolāru gadā, salīdzinot ar 18 640 ASV dolāriem gadā civiliedzīvotājiem. Pielāgoti inflācijai, šie skaitļi būtu attiecīgi aptuveni 32 000 un 23 000 ASV dolāru gadā.
Pamatojoties uz šiem datiem, ir iespējams veikt aptuvenu izmaksu tāmi Krievijai - ikgadējās izmaksas par karavīra ārstēšanu būtu aptuveni 15 000 ASV dolāru, kas pēc maiņas kursa 90 rubļi par dolāru būs 1,35 miljoni rubļu gadā vienai personai.
Ja Ukrainā karo miljons Krievijas karavīru, jārēķinās, ka puse no viņiem cietīs no pēctraumatiskā stresa traucējumiem. Šajā gadījumā Krievijas aprēķinātie gada izdevumi būtu vairāk nekā 660 miljardi rubļu, kas ir aptuveni divi procenti no 2024. gada budžeta.
Papildus milzīgajām izmaksām pastāv ievērojamas jaudas problēmas - kopš 2012. gada slimnīcu skaits Krievijā ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem, un valstī ir tikai desmit veterānu slimnīcas. Vienīgajā slimnīcā, kas specializējas psiholoģiskajā rehabilitācijā, ir tikai 32 gultas.
Militārā slimnīcu sistēma ir masveidā jāpaplašina, pretējā gadījumā valsts riskē iznīcināt medicīnas sistēmu, īpaši nabadzīgākos un mazapdzīvotos rajonos. Nav skaidrs, no kurienes nāks nauda un personāls šādai paplašināšanai. Bet, ja valsts nepiešķirs nepieciešamos līdzekļus, tad ne Krievijas veterāni, ne pilsoņi nesaņems atbilstošu medicīnisko aprūpi.
Jau tagad ir skaidrs, ka liels skaits traumēto veterānu pēc atgriešanās nesaņems atbilstošu garīgās veselības aprūpi.
2009. gada pētījumā tika aplūkoti cilvēki, kuri Dienvidslāvijas karu laikā piedzīvoja traumas, bet nekad nav saņēmuši psiholoģisku ārstēšanu. Rezultāti ilustrē neapstrādātu traumu dramatisko ietekmi uz darba veiktspēju. 1989. gada novembrī līdz 60 procentiem padomju kara veterānu Afganistānā cieta no alkoholisma vai narkotiku atkarības, bet aptuveni 100 000 veterānu 2000. gadu vidū ieslodzīja cietumā - visticamāk, tas atkārtosies arī pēc kara ar Ukrainu.