"Trīs naža dūrieni Krievijai mugurā vienā dienā." Moldova, Armēnija un Kazahstāna izvirza prasības Kremlim
Kišiņeva, Erevāna un Astana vienlaikus spēra soļus, kas Maskavā noteikti tiks uztverti ļoti sāpīgi, raksta dialog.ua.
Vienlaikus trīs valstis no postpadomju teritorijas ir spērušas soļus, kurus Kremlis, visticamāk, uzskatīs par "dūrienu mugurā".
Lēmumus ceturtdien, 2. novembrī, pieņēma Moldova, Armēnija un Kazahstāna.
Moldovas Finanšu ministrija ziņoja, ka republika, kas ir NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzība) dalībvalsts kopš 1994. gada, vairs negrasās šai organizācijai maksāt biedru naudu. Turklāt Moldovas līdere Maija Sandu apsūdzēja Krieviju Moldovas vēlētāju uzpirkšanā.
"Iepriekš Krievijas Federācija nopirka tos cilvēkus, kuri valdīja Moldovā, tagad tā pērk Moldovas pilsoņus," sacīja prezidente.
Savukārt Armēnija izteica prasību, ko Kremlis var uztvert kā izsmieklu - Erevāna aicināja Krievijas Federāciju parakstīt īpašu vienošanos, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins netiktu arestēts Armēnijas teritorijā saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas orderi.
Atgādināsim, ka SKT Putina aresta orderis tika izdots šā gada martā saistībā ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju. Pēc Armēnijas parlamenta spīkera vietnieka Hakoba Aršakjana teiktā, Maskavai tiek piedāvāts parakstīt papildu starpvalstu līgumu, kuram it kā vajadzētu apiet statusa prasības, ko oktobrī ratificējusi republikas galvenā likumdošanas institūcija.
Tikmēr Kazahstāna, kas, starp citu, tāpat kā Armēnija, ir Krievijas militārā sabiedrotā, ceturtdien paziņoja, ka valsts suverenitātes stiprināšanai no Francijas saņems pretgaisa aizsardzības sistēmas Ground Master 400. Attiecīgā vienošanās tika panākta pēc Francijas līdera Emanuela Makrona vizītes.
