Ukrainas kara 592. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:21]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 8.oktobrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:21. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis taujāts, vai Krievija varētu veikt kodolizmēģinājumus, sacīja, ja tas notiek pētniecības vai eksperimentālos nolūkos, tādu iespējamību nevar izslēgt, jo aizvadīto gadu laikā tādi ir notikuši. Taču pieejamā informācija liecina, ka tie bijuši nesekmīgi un atsevišķos gadījumos par traģiski.

"Tādā veidā Krievija varētu mēģināt demonstrēt savu gatavību, spēku un kapacitāti teorētiski pielietot kodolieročus. Gribu uzsvērt, ka pastāv diezgan liela plaisa starp gatavību eksperimentālos nolūkos izmantot kodolieročus un testēt jaunas ieroču sistēmas, un starp reālu gatavību pielietot kodolieročus kaujas apstākļos. Šeit nevar likt vienādības zīmi, ka viens noved pie otra," teica pētnieks.

18:01. Ekonomikas ministrija (EM) aicina uzņēmējus paust interesi piedalīties sarunās par dīzeļa ģeneratoru piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam.

Šā gada 4.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja EM piedāvājumu par Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai piešķirtā divu miljonu eiro finansējuma izlietojumu un atbilstošajām procedūrām.

EM uzsāks sarunas ar uzņēmējiem, kas aptaujā būs izteikuši interesi par piedalīšanos sarunu procedūrā un spēs nodrošināt līguma izpildi, tostarp piegādi līdz Ukrainas partneru norādītai piegādes vietai ne vēlāk kā līdz 2023.gada beigām.

16:17. Itālija plāno turpināt atbalstīt Ukrainu uz Krievijas agresijas fona, taču Itālijas militārā palīdzība "nevar būt neierobežota". To intervijā izdevumam Fanpage norādīja valsts aizsardzības ministrs Gvido Kroseto.

"Itāļu atbalsts vienmēr ir bijis pārliecinošs no politiskā viedokļa, taču tas nekad nav bijis neierobežots ieguldījumu iespēju ziņā. No tehniskā viedokļa tas ir kvantitātes ierobežojums, savukārt no lēmuma politiskā lēmuma viedokļa nekas nav mainījies," skaidroja ministrs.

Kroseto uzsvēra, ka palīdzība Ukrainai turpināsies tiktāl, ciktāl tas neizraisīs pašas Itālijas aizsardzības rezervju izsīkšanu.

14:02. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4821 tanku, 9123 bruņutransportierus, 6705 lielgabalus, 808 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 542 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 5190 bezpilota lidaparātus, 1530 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9111 automobiļus un autocisternas, kā arī 959 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

13:01. Ekskursijas Ukrainas iedzīvotāju integrēšanai Talsu novadā par 17 900 eiro rīkos biedrība "Atbalsta un izaugsmes centrs "Alendum"".

Lai veicinātu ukraiņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, projektā plānots divās dažādās aktivitātēs iesaistīt 75 cilvēkus. Viena no aktivitātēm - Kultūrorientācijas kursi, kur Ukrainas iedzīvotājiem būs iespēja iepazīt Latvijas vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju, cilvēkus un padziļināti apgūtu latviešu valodu.

Paralēli kultūrorientācijas kursiem tiks organizētas sešas ekskursijas pa Latviju, kurās piedalīsies ne tikai Ukrainas iedzīvotāji, bet arī uzņemošās kopienas pārstāvji.

11:48. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 282 280 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 580 iebrucēji.

10:14. Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma ASV Ukrainai piešķīrušas palīdzību vairāk nekā 43,9 miljardu dolāru apjomā.

08:49. Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudi izstāties no līguma par kodolizmēģinājumu aizliegumu ir mēģinājums konvertēt kodolieročus politiskos labumos, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Balodis norādīja, ka gada sākumā Krievija apturēja dalību kodolieroču ierobežošanas līgumā "New Start". Baloža ieskatā, ar šādiem soļiem Krievija mēģina radīt spriedzi, jo izstāšanās vai sadarbības trūkums zināmā mērā palielina neziņu pa notiekošo. Tiklīdz šāda informācija izskan publiski, tas ietekmē ne tikai valstu politisko vadību, bet arī sabiedrības.

00:10. Taujāts, vai palestīniešu grupējuma "Hamas" uzbrukumu Izraēlai ir iespējams saistīt ar karu Ukrainā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) norādīja, ka tādu iespēju nevar izslēgt, jo Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus plašākā mērogā, lai novērstu uzmanību no notikumiem Ukrainā.