Lietuva apsver nacionālo aizliegumu, lai novērstu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā

© Pixabay.com

Mēģinot novērst Rietumu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā no Lietuvas caur citām valstīm, Lietuva vēlas Eiropas Savienības (ES) atļauju noteikt nacionālo aizliegumu atsevišķu preču izvešanai no valsts, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Pašlaik apspriestais paredz, ka būs ierobežojumi noteiktu preču izvešanai no Lietuvas uz trešajām valstīm," Landsberģis sacīja žurnālistiem.

"Tas nozīmē, ka būs pilnīgs [noteiktu preču] eksporta aizliegums uz citām valstīm arī tad, ja tās nav iesaistītas karā, jo mēs vienkārši nespējam visu kontrolēt," viņš paskaidroja.

Ministrs sacīja, ka tāds aizliegums vispirms tiks attiecināts uz dubultas pielietojamības precēm.

"Pašlaik ar partneriem Briselē apspriežam nacionālo ierobežojumu pielietošanu," teica Lietuvas ārlietu ministrs, paskaidrojot, ka ES tiesību normas paredz iespējas noteikt ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz dubultas pielietojamības precēm, lai novērstu to nonākšanu agresorvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, izmantojot Lietuvas ārējo robežu, kas ir arī ES ārējā robeža.

Līdz ar to Lietuva varēs vienpusēji aizliegt atsevišķu preču eksportu, nesaņemot citu ES dalībvalstu piekrišanu, informēja Landsberģis.

"Agrāk nebija tādas parādības kā sankciju apiešana, jo nebija daudz sankciju tādai valstij kā Krievija," Lietuvas ministrs paskaidroja, piebilstot, ka tā ir "jauna politiska parādība, kam ir nepieciešama politiska iesaiste, tādēļ Eiropas Savienība veido instrumentus, kādi gadu desmitiem nebija nepieciešami".

Kā lēš Lietuvas centrālā banka, no Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma pērn 24.februārī līdz pagājušā gada nogalei Lietuvas eksports uz Krieviju saruka par 4%, vienlaikus uz citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) zemēm tas pieauga par 4,2%.

Tiek uzskatīts, ka sankcijām pakļautās preces uz Krieviju tiek izvestas, izmantojot reeksporta shēmas.

Pasaulē

2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?

Svarīgākais