Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele vācu izdevumam ZEIT stāsta, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, viņa uzskata, ka viņas politika pret Krieviju esot bijusi pareiza un savus centienus Minskas procesa ietvaros atrisināt konfliktu Donbasā nosaukusi par pareiziem.
"Es apstiprinu šos diplomātiskos mēģinājumus (vienoties). Man par lielu sarūgtinājumu, bija diezgan daudz, tādu, kas nebija tik ieinteresēti," viņa sacīja.
Merkele apliecina, ka arī šobrīd viņa esot “ļoti noraizējusies” par notiekošo Ukrainā. “Es mēģināju novērst šo situāciju ar tiem līdzekļiem, kas bija manā rīcībā. Tas, ka tas neizdevās, nav pierādījums tam, ka šis mēģinājums bija nepareizs,” sacījusi ekskanclere. Tāpat Merkele paudusi nožēlu, ka, sakarā ar notiekošo Ukrainā, Vācijas klimata jautājumi esot palikuši otrajā plānā.
Vācija bija viena no galvenajām dalībniecēm tā dēvētajā Minskas procesā, kura ietvaros diplomātiskā ceļā bija paredzēts atrisināt Krievijas - Ukrainas konfliktu. Merkele bija arī ilggadēja Normandijas formāta biedre - Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu veidotā sarunu grupa, kas noteica Minskas procesa virzienu.
Tajā pašā laikā Merkele bija galvenā atbalstītāja, lai paplašinātu ekonomisko sadarbību ar Krieviju pēc 2014. gada. Tāpat tieši Merkele tiek uzskatīta par galveno pretinieku, lai 2008. gada samitā sniegtu Ukrainai konkrētu rīcības plānu par pievienošanos NATO. Daudzi eksperti uzskata, ka tieši tas mudināja Krieviju izlemt par labu pret agresiju Ukrainā.
Visbeidzot, ir zināms, ka Merkele personīgi bloķēja jebkādu ieroču piegādi Ukrainai, arī no trešajām valstīm, līdz pat pēdējām kancleres amata dienām, kad Krievija jau bija sākusi pulcēt karaspēku pie Ukrainas robežām.
