Eksperts skaidro, kāpēc Prigožins neglābās, zinot, ka viņu nogalinās

© Scanpix

Ukrainas politiskais analītiķis Tarass Berezovecs mēģināja saprast, kas pamudināja Prigožinu riskēt ar savu dzīvību un palikt Krievijas Federācijā, par to raksta dialog.ua.

Prigožinam bija iespēja atstāt Krieviju, viņš varēja mainīt savu izskatu un pat sadarboties ar varasiestādēm, taču viņš izvēlējās nāvi, lai tā būtu spoža un par to runātu - šādu pieņēmumu izteica Berezovecs.

"Vāgnera" vadītājs zināja, ka pēc Putina nodevības viņš nepaliks dzīvs, bet kāpēc viņš neaizbēga?

“Varbūt viņš vēlējās, lai viņa dzīves beigas būtu sensacionālas un iespaidīgas, jo viņam acīmredzami nepatika iespēja tikt aizmirstam,” Berezoveca viedoklis par to, kāpēc Prigožins necentās izvairīties no nāves, atrodams video kanālā YouTube.

Par lidmašīnas avāriju, uz kuras vienlaikus atradās visa “Vāgnera” elite, ukraiņu politologs sacīja: "Manuprāt, tas visiem izskatījās nepārprotami - tas izskatījās pēc publiska nāvessoda, un tā tas arī būtu jāuztver. Prigožins, Utkins, kā arī vēl pieci galvenie komandieri, lai ar vienu sitienu nocirstu galvu visam “Vāgneram”.

Prigožinam šajā stāstā nebija ne mazāko iespēju izkļūt dzīvam. Nav skaidrs, kāpēc viņš spēlēja ruleti ar nāvi, ja varēja aiziet, paslēpties, paiet Rietumu izlūkdienestu "paspārnē", veikt plastisko operāciju, mainīt savu personību un dzīvot mierā. Bet man šķiet, ka es saprotu, kāpēc viņš tā rīkojās - viņš negribēja pelēku dzīvi, negribēja kļūt par aizmirstu cilvēku. Prigožins vēlējās, lai pat viņa nāve kļūtu par iemeslu diskusijām.”

Pasaulē

Krievijas diktatora Vladimira Putina paziņojumi, draudot Rietumiem, liecina par nekonsekvenci "sarkano līniju" definēšanā, liekot apšaubīt gatavību eskalēt situāciju, secinājuši Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.