G7 valstu klimata un enerģētikas ministri divu dienu sanāksmē Saporo, Japānas ziemeļos, solījuši paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem un aicinājuši citas valstis sekot to piemēram, bet nav spējuši vienoties par jauniem termiņiem.
Sanāksmē atspoguļojās G7 valstu domstarpības attiecībā uz līdzsvaru starp rīcību klimata jautājumos un enerģētikas drošību, un Japāna, kas organizēja sanāksmi, iestājās pret ambiciozākajiem priekšlikumiem.
Ministri nespēja vienoties par jauniem mērķiem tālāk par G7 valstu pērnā gada solījumu līdz 2035.gadam lielā mērā izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu savās elektroenerģijas nozarēs.
Taču G7 valstu ministri solīja izbeigt jaunu plastmasas piesārņojumu līdz 2040.gadam.
Lielbritānija, Kanāda un Eiropas Savienība (ES) jau ir iesaistījušās starptautiskajā koalīcijā ar šādu mērķi, taču šī ir pirmā reize, kad Japāna un ASV solījušas izbeigt jaunu plastmasas piesārņojumu līdz 2040.gadam.
20 gadu laikā plastmasas atkritumi pasaulē ir divkāršojušies, un tikai 9% tiek veiksmīgi pārstrādāti, norādījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).
G7 līderi pagājušajā gadā paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas kara dēļ investīcijas dabasgāzes sektorā uzskatāmas par pieņemamām kā pagaidu risinājums, un G7 valstu klimata un enerģētikas ministru šodien izplatītajā paziņojumā pausts līdzīgs viedoklis. Taču tajā arī noteikti vairāki parametri saistībā šādiem ieguldījumiem un izcelta primārā vajadzība pēc gāzes pieprasījuma samazināšanas.
Tomēr klimata aktīvisti uzskata, ka paziņojuma nekonkrētība sūta nepareizu vēstījumu, kamēr zinātne ir kristālskaidra: atļaujot turpināt investīcijas gāzes nozarē G7 turpinās ieta pa ceļu uz globālo sasišanu par 1,5% pēc Celsija.
