Graube: Notikusi spēku līdzsvarošanās un līdz gada beigām Ukraina var gūt militāru pārsvaru

© Oksana Džadana/f64

Krievijas pret Ukrainu sāktajā karā ir notikusi spēku līdzsvarošanās un līdz gada beigām Ukraina varētu gūt militāru pārsvaru, aģentūrai LETA pieļāva bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Graube uzskata, ka patlaban ir notikusi spēku līdzsvarošanās, jo Ukrainā ieplūst rietumvalstu ieroči un ukraiņi spēj labāk sagrupēties. "Līdz šim karā gandrīz visās jomās krieviem bija ja ne gluži tehnoloģiskais, tad skaitliskais pārsvars, kas bija diezgan nospiedošs. Skaitliskais pārsvars joprojām ir palicis, bet, ukraiņiem saņemot arvien modernākus un precīzākus ieročus un uzlabojoties komandvadības sistēmai, viņi spēj kompensēt skaitlisko iztrūkumu. Patlaban ir izlīdzināšanās brīdis," vērtēja Graube.

"Ko domāt darīt Krievija? Tiek plānotas intensīvas kaujas, par ko jau sen runā. Tās it kā ir sākušās, it kā nav sākušās, bet katrā ziņā patlaban laika apstākļu ziņā eskalācijai nav piemērotākais brīdis. Līdzīgi krievi kļūdījās pirms gada, kad laikapstākļi neļāva izvērst daudzās vienības frontē. Krievi brauca lielās kolonnās pa cieta seguma ceļiem, kas savukārt ukraiņiem atviegloja aizsardzības operācijas," uzsvēra Graube.

Graube uzskata, ka katrs nākamais mēnesis būs par labu Ukrainai, jo tā saņems jaunu tehniku, bet Krievijai nebūs nekādi rūpnieciskie vai tehnoloģiskie izrāvieni vai attīstības brīnumi. Krievi joprojām izmantos esošās ieroču sistēmas, savukārt ukraiņiem katra no rietumiem saņemtā ieroču sistēma būs jau pārāka un labāka.

Ņemot vērā minēto, Graubem ir cerība, ka Ukraina spēs dot prettriecienu. "Konkrētu laiku es negribētu prognozēt. Varbūt tas būs atkarīgs, kā krieviem ies viņu tā saucamajā uzbrukumā," piebilda Graube, paužot cerību, ka līdz gada beigām Ukraina gūs militāru pārsvaru un aktīvā karadarbības fāze noslēgsies.

Bijušais NBS komandieris atzīmēja, ka publiskajā telpā jau no kara pirmās dienas daudz tiek paustas cerības par varas maiņu Krievijā un vadoņa Vladimira Putina nomaiņu. Viņš gan domā, ka pašlaik cerībām uz Krievijas sabiedrības sacelšanos nav pamata, jo tā ir pietiekami "nozombēta", bet vienlaikus režīms var jukt varas "kliķes" jeb mafiozo struktūru savstarpējo nesaskaņu rezultātā.

Graubes skatījumā, par varas aprindu rēķinu kārtošanu liecina vairāki signāli, piemēram, krievu algotņu bandas "Vagner" vadoņa Jevgēnija Prigožina histēriskā uzvedība. Arī Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs nebija redzams zālē Maskavā nesenajā Putina uzrunā Federālajai sapulcei. Graube neuzskata, ka Prigožins vai viņam līdzīgie cilvēki "tā vienkārši liksies mierā".

"Krieviem neveiksmīgi veicot uzbrukumu, bet ukraiņiem veicot veiksmīgu pretuzbrukumu, kas varētu sekot tuvākajos mēnešos, Krievijas varas gaiteņos tikai saasināsies nesaskaņu situācija," uzsvēra Graube.

Putina nomaiņas gadījumā patlaban nevar prognozēt, kurš nāktu Putina vietā, taču varētu būt cerības, ka kāds "jaunais mafijas pārstāvis" kaut kādu risinājumu varēt mēģināt rast. "Tāpēc varētu būt cerība, ka viņam būs atraisītākas rokas, jo nebūs tik lielā mērā sasaistītas ar pagātni kā Putinam," piebilda eksperts.

2022.gada 24.februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja iebrukumu Ukrainā.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais