Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka īstenotā daļējā mobilizācija esot noslēgusies un mobilizēti ir 300 000 karavīru.
Krievijas armijnieki un kara korespondenti nepaguruši stāsta, ka par Ukrainas armijas rezervju, gan cilvēkresursu, gan tehnikas, izsīkumu un lielajiem zaudējumiem, taču ne ar pušplēstu vārdu netiek pieminēti Krievijas armijas zaudējumi.
Vienlaikus bataljona "Vostok" komandieris Aleksandrs Hodokovskis prognozē, ka Krievijas armijas pretuzbrukums ukraiņu spēkiem nenotiks ātrāk kā nākamajā gadā, jo esot vajadzīgs laiks, lai apmācītu jauniesauktos karavīrus. Hodokovskis pretēji ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" (ISW) analītiķu secinājumiem, izsaka rožainas prognozes, ka Krievijas armijai gaidāmi būtiski papildspēki, kamēr ukraiņiem tūlīt beigšoties visas rezerves. Šādas prognozes neapstiprina neviena starptautiska militārās analītikas institūcija.
"Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, mēģinās turpināt konvencionālās militārās operācijas Ukrainā, lai ieņemtu pašlaik okupētās teritorijas, iegūtu jaunas pozīcijas un radītu nosacījumus Rietumu atbalsta Ukrainai sabrukumam, ko viņš, visticamāk, paredz šoziem," raksta ISW.
Kā norāda ISW, ir maz ticams, ka Putins sāks izmantot taktiskos kodolieročus, un vēl mazāk ticams, ka viņš meklēs tiešu militāru konfliktu ar NATO. "Putins, visticamāk, turpinās dot mājienus par Krievijas taktiskās kodolieroču izmantošanas iespējamību un uzbrukumiem NATO, tomēr tā ir daļa no viņa centieniem lauzt Rietumu gribu turpināt atbalstīt Ukrainu."