Ukraina uzsāk elektroenerģijas eksportu uz ES. Vai tas palīdzēs samazināt elektrības cenas Baltijā?

 
©president.gov.ua

Kopš vakardienas Eiropas Savienības tirgū sākusi ieplūst Ukrainas ražotā elektroenerģija, un prezidents Zelenskis piedāvā — ukraiņu elektrība var aizstāt enerģijas iepirkumus no Krievijas, tajā skaitā krievu gāzi.

“30. jūnijā no vieniem naktī Ukrainas elektrības eksports devās Rumānijas virzienā. Sākotnēji tas sastāda 100 megavatstundas, un tikai pirmajā dienā vien valsts uzņēmums “Ukrenergo” nopelnīja 10 miljonus hrivnu (ap 270 tūkstošiem eiro). Bet kopējais Ukrainas elektrības eksporta potenciāls uz Eiropu sastāda 2,5 gigavatstundas. Ja tas īstenosies, tad Ukraina varēs nopelnīt līdz 70 miljardiem UAH (līdz 2 miljardiem eiro pēc pašreizējā kursa) gadā. Elektroenerģijas pārvades jaudas tiks pieslēgtas pakāpeniski, lai ievērotu energosistēmu stabilitāti un drošību,” ziņoja premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Savukārt prezidents Volodimirs Zelenskis šodien video uzrunā izteica tālākas perspektīvas:

Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru patērē ES. Ir sperts vēl viens ievērojams solis mūsu tuvināšanā ar Eiropas Savienību — Ukraina ir sākusi būtisku elektrības eksportu uz ES teritoriju, Rumāniju. Un tas ir tikai pirmais posms. Mēs gatavojamies kāpināt piegādes. Uz Ukrainas elektrības rēķina var tikt aizstāta ievērojama daļa no Krievijas gāzes, kuru patērē eiropieši.

Elektrības eksportam no Ukrainas uz ES tirgu ir interesants sākums. Tāpat kā Baltijas elektrības pārvades sistēma, arī Ukrainas elektrotīkli bija pilnībā integrēti ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem. Pēc Krimas aneksijas un kara Donbasā ukraiņi lēnām sāka atdalīties no Krievijas tirgus, testējot starpsavienojumus ar ES valstīm, un šī gada sākumā beidzot Ukraina bija gatava pieslēgties ES elektrotīkliem ar vienlaicīgu pilnīgu atslēgumu no Krievijas. Sākotnēji tika ieplānots triju dienu testa periods, kura sākums nejaušas sakritības dēļ bija nozīmēts uz 24. februāra pusnakti — tātad četras stundas pirms Krievijas iebrukuma. Protams, iebrukuma rezultātā pēc plānotā triju dienu eksperimenta beigām Ukraina vairs nepieslēdzās atpakaļ Krievijas elektrotīkliem — tagad Ukraina gan tehnoloģiski (kopš 24. februāra), gan ekonomiski (kopš vakardienas) ir integrēta Eiropas elektrības tirgū.

Ukraina ar tās 40 miljoniem iedzīvotāju izmanto visus iespējamos veidus, lai ražotu elektrību — ukraiņiem ir gan savas atomelektrostacijas, gan milzu HES, gan gāzi un ogles patērējošas termoelektrocentrāles, gan vēja ģeneratori un Saules paneļi. Kāds Enerhodaras iedzīvotājs savulaik Neatkarīgajai izskaidroja, kā šī sistēma strādā: “Mūsu pilsēta ir uzbūvēta enerģētikas attīstības nolūkiem. Te atrodas Zaporižžjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. Tā ģenerē stabilu bāzes spriegumu cauru diennakti. Vēl mums ir divas TEC: tās palaiž savus ģeneratorus tajos diennakts laikos, kad rodas lielāks pieprasījums, un tajos brīžos ģenerē papildus jaudas. Piemēram, no rītiem, kad iedzīvotāji pieceļas un sāk taisīt brokastis, uz viņu ierašanās laiku darbavietās, un vakaros, kad atkal pieaug patēriņš dzīvojamajos kvartālos. Savukārt naktīs un brīvdienās, kad patēriņš rūpnieciskajā sektorā ļoti samazinās, pietiek ar AES ģenerēto bāzes jaudu, tāpēc HES un TEC tobrīd var izslēgties.”

Februāra pēdējās dienās Krievijas armijas vienības sagrāba Čornobiļas AES, ko pēc mēneša Ukrainas armijas pretuzbrukumu rezultātā bija spiesta pamest, un Enerhodaru, ko nav atdevuši vēl tagad. Maijā okupācijas administrācija izplatīja paziņojumus, ka par Zaporižžjas AES saražoto elektroenerģiju pircējiem būšot jāmaksā Maskavas uzņēmumam “Rosatom”, uz ko saņēma izsmiekla pilnu atbildi no Ukrainas valsts uzņēmuma “Enerhoatom” — tika paskaidrots, ka Ukrainas energosistēma ir pilnībā atslēgta no Krievijas elektrotīkliem, tāpēc Ukrainā (ieskaitot Krievijas armijas uz laiku ieņemtās teritorijas) saražotajai elektrībai nav fiziski iespējams nonākt Krievijā, bet Krievijai par to iekasēt jebkādu “samaksu”. Vietējie partizāni pēc tam 22. maijā sarīkoja sprādzienu Krievijas interešu vietējā pārstāvja Andreja Ševčuka kāpņutelpā, pieliekot spridzekli durvju rokturim — kolaborants guva ievainojumus un tika nogādāts Melitopolē uz ārstēšanu, jo baidījās, ka vietējā Enerhodaras slimnīcā viņu varētu gaidīt nākamais “sveiciens”.

Ukrainas elektroenerģijas eksportam uz Eiropu ir potenciāls atslogot augstās elektrības cenas, kuras Latvijā šodien sasniegušas 360 eiro par megavatstundu (salīdzinājumam — Zviedrijas ziemeļos elektrība šodien maksā 30 eiro un 13 centus par megavatstundu, savukārt lielākajā Norvēģijas teritorijas daļā — 2 eiro un 63 centus par megavatstundu). Baltijas valstis 30. aprīlī pārstāja iepirkt Krievijas elektroenerģiju, un kopš tā laika strāva no Krievijas ieplūst Baltijas valstu elektrotīklos tik, cik nepieciešams sprieguma izlīdzināšanai, taču maksāts par to netiek, apgalvo tirgus dalībnieki. Kad Ukraina uzsāks elektroenerģijas eksportu arī uz Poliju, tad tai būs iespēja nonākt Baltijas tirgū — kā rāda VAS “Augstsprieguma Tīkls” mājaslapā redzamā karte ar Ziemeļeiropas elektrības tirgus aktuālajiem datiem, Baltijas tirgū no Polijas caur Lietuvu šodien ienāk vairāk nekā 300 megavati, kas ir trīsreiz vairāk, nekā Ukraina patlaban eksportē uz Rumāniju. Statistika rāda, ka ukraiņu AES, strādājot ar nepilnu 70% kapacitāti, saražo 81 teravatstundu gadā, savukārt pārējie ģenerācijas veidi kopā dod vismaz tikpat, kas nozīmē, ka Ukrainai ir tehniskas iespējas strauji palielināt elektrības ražošanu eksportam. Elektrības vidējā vairumcena komerciālajiem patērētājiem Ukrainā ir 84 eiro par megavatstundu, tātad šādas elektrības ieplūšana Baltijas tirgū nozīmētu ievērojamu cenu kritumu, salīdzinot ar pēdējo mēnešu vidējām elektrības cenām Baltijā.

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams". #SIF_MAF2022.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022

ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.