Krievijas Valsts domē rosina par tautiešiem ārzemēs atzīt tikai tos, kuri runā krievu valodā

© Kaspars Krafts / F64

Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas Krievijas likumdošanā maina tautiešu definīciju ārvalstīs - tiek piedāvāts par tādiem atzīt tikai tos, kuri runā krievu valodā.

Likumprojektu iesniedzis deputāts no valdošās partijas "Vienotā Krievija", Valsts domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un attiecību ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Konstantīns Zatuļins.

Saskaņā ar likumprojektu Krievijas Federācijas valsts politikas likuma 1.pantā ir piedāvāts norādīt, ka par tautiešiem ārvalstīs bez Krievijas Federācijas pilsoņiem var atzīt tikai tos, kas runā krievu valodā.

Kā izriet no likumprojektam pievienotā paskaidrojuma raksta, krievu valodas prasme ir "nepieciešamais nosacījums, lai izpildītu konstitucionālo prasību valstij nodrošināt ārzemēs dzīvojošo tautiešu krievisko kultūras identitāti".

"Ja valsts rūpējas par tiem, kuri, dzīvojot ārzemēs, saglabā krievisko kultūras identitāti, kuras viena no sastāvdaļām ir visiem krieviem kopīgās Krievijas valsts valodas zināšanas, tad, dabiski, jēdzienā "tautietis" jāiekļauj nosacījums par krievu valodas prasmi," norādīts paskaidrojuma rakstā.

Ārpus Krievijas robežām atbilstoši dažādiem avotiem šobrīd dzīvo no 18 līdz 25 miljoniem cilvēku ar Krievijas saknēm.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais