Kas notiek ar jūsu personas datiem, kad jūs iekāpjat lidmašīnā, atverat bankas kontu vai apmainaties ar fotogrāfijām tiešsaistē? Kā šos datus izmanto, un kas to dara? Kā var pilnībā izdzēst profila informāciju sociālo kontaktu vietnēs? Vai iespējams pārnest kontaktus un forogrāfijas uz citiem pakalpojumiem?
Kontrole pār personīgo informāciju, piekļuve datiem, iespējas labot vai dzēst datus – tās ir pamattiesības, kas ir jāgarantē mūsdienu digitālajā pasaulē. Lai risinātu šos problēmjautājumus, Eiropas Komisija 5. novembrī pieņēmusi stratēģiju personas datu aizsardzībai visās politikas jomās, tostarp arī tiesībaizsardzības jomā, vienlaicīgi samazinot birokrātiskās prasības uzņēmumiem un garantējot datu brīvu apriti ES. Kā informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā,šajā politikas pārskatīšanas procesā Komisija izmantos sabiedriskās apspriešanās rezultātus par ES 1995. gada Datu aizsardzības direktīvas pārskatīšanu.
Pieņemtā stratēģija ietver priekšlikumus, kā modernizēt ES datu aizsardzības tiesisko regulējumu, nosakot vairākus galvenos pamatmērķus.
Indivīda tiesību stiprināšana, lai personas datu vākšana un izmantošana būtu ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam. Indivīdi ir skaidri saprotamā un caurskatāmā veidā jāinformē par to, kādā veidā, kāpēc, kas un cik ilgi vāc un izmanto viņu datus. Cilvēkiem ir jādod iespēja sniegt apzinātu piekrišanu personas datu apstrādei, piemēram, uzturoties tiešsaistē, un viņiem ir jābūt "tiesībām tikt aizmirstiem", ja dati vairs nav nepieciešami vai viņi vēlas, lai datus izdzēš.
Vienotā tirgus lomas stiprināšana, samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem un nodrošinot patiesi vienādus spēles noteikumus. ES datu aizsardzības noteikumu dažāda īstenošana un skaidrības trūkums par to, kādas valsts tiesības ir piemērojamas, kaitē personas datu brīvai plūsmai ES un sadārdzina to.
Datu aizsardzības noteikumu pārskatīšana policijas un krimināltiesību jomā, lai indivīdu personas dati būtu aizsargāti arī šajās jomā. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES tagad var noteikt vispusīgus un saskaņotus datu aizsardzības noteikumus visās nozarēs, tostarp arī policijas un krimināltiesību jomā. Protams, ir jāņem vērā šo nozaru specifiku un īpašās vajadzības. Pēc pārskatīšanas jaunajam tiesiskajam regulējumam būtu jāattiecas arī uz datiem, ko glabā tiesībaizsardzības nolūkos. Komisija pārskata arī 2006. gada Datu saglabāšanas direktīvu, saskaņā ar kuru uzņēmumiem bija jāsaglabā komunikācijas plūsmas datus laikposmā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem.
Augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšana datiem, kas tiek nosūtīti ārpus ES, uzlabojot un saskaņojot datu starptautiskas nosūtīšanas procedūras. ES sadarbībā ar trešām valstīm ir jācenšas panākt tādu pašu aizsardzības līmeni un jāizplata augsti datu aizsardzības standarti visā pasaulē.
Noteikumu efektīvāka izpilde, stiprinot un saskaņojot datu aizsardzības iestāžu lomu un pilnvaras. Uzlabota sadarbība un koordinācija ir ļoti nepieciešamas, lai nodrošinātu datu aizsardzības noteikumu konsekventāku piemērošanu Vienotā tirgus ietvaros.
"Personas datu aizsardzība ir viena no pamattiesībām", teica priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības ES komisāre Viviāna Redinga. "Lai garantētu šīs tiesības, mums ir nepieciešami skaidri un konsekventi datu aizsardzības noteikumi. Turklāt mums vajag panākt, lai likumi būtu pietiekami moderni un atbilstu jauno tehnoloģiju un globalizācijas radītajām problēmām. Nākamajā gadā Komisija ierosinās tiesību aktus, kuru mērķis būs stiprināt indivīdu tiesības, tajā pašā laikā likvidējot arī birokrātiskos ierobežojumus, lai nodrošinātu brīvu datu plūsmu ES Vienotajā tirgū."
Komisijas uzsāktais politikas pārskatīšanas process kalpos par pamatu turpmākām diskusijām un novērtējumam. Komisija aicina sabiedrību izteikt savu viedokli par pārskatīšanas priekšlikumiem līdz 2011. gada 15. janvārim.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija 2011. gadā iesniegs priekšlikumus jaunam vispārīgam datu aizsardzības tiesiskajam regulējumam, par ko tad būs jāvienojas un kas jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei.