Latvijā par 235% pieaudzis nopludināto tiešsaistes kontu skaits

Latvijā 2024.gada 1. ceturksnī bija 71 tūkstotis nopludinātu tiešsaistes lietotāju kontu, kas ir par 235% vairāk nekā 2023.gada 4. ceturksnī, saskaņā ar kiberdrošības uzņēmuma Surfshark Globālo datu aizsardzības pārkāpumu uzraudzības rīku. Salīdzinājumam - Lietuvā pēdējā ceturksnī bija 150,1 tūkstotis nopludinātu kontu, bet Igaunijā - 59 tūkstoši. Analīze liecina, ka Latvija pasaulē ierindojas 74. vietā pēc aizsardzības pārkāpumu skaita - kopš 2004.gada ir nopludināti 6,9 miljoni kontu.

Surfshark veiktā datu aizsardzības pārkāpumu analīze liecina par 20 gadiem liecina, ka no 6,9 miljoniem kontu ar datu aizsardzības pārkāpumiem Latvijā 1,9 miljoniem bija unikālas e-pastas adreses. Vidēji katra e-pasta adrese tiek nopludināta ar 2,3 papildu personas ierakstiem. Latvijā kopumā ir atklāti 15,8 miljoni personas datu ierakstu. Piemēram, 5,8 miljoni paroļu tika nopludinātas kopā ar Latvijas kontiem, tādējādi pakļaujot lietotājus kontu pārņemšanas riskam, kas var novest pie identitātes zādzības, izspiešanas vai citiem kibernoziegumiem.

Pasaulē pieaug datu aizsardzības pārkāpumu skaits

"Surfshark plašā datu aizsardzības pārkāpumu tendenču uzraudzības sistēma pēdējo divdesmit gadu laikā atklāj satraucošu digitālo realitāti: datu noplūdes joprojām ir pastāvīgs globāls drauds. Kopš 2004.gada visā pasaulē ir nopludināti 17 miljardi lietotāju kontu, un šā gada sākumā reģistrēti 400 miljoni šādu gadījumu," saka Surfshark pārstāve Lina Survila. "Mēs aicinām ikvienu saglabāt modrību, izveidot drošas paroles, neizmantot tās atkārtoti un ievērot piesardzību, kopīgojot personas informāciju tiešsaistē."

No 17 miljardiem nopludināto lietotāju kontu 38% ir unikālas e-pasta adreses. Kopš 2004.gada kopumā ir atklāti 60,9 miljardi datu punktu (17,2 miljardi no tiem ir e-pasta adreses). Vidēji katra e-pasta adrese tiek nopludināta ar 3 papildu datu punktiem. Visbiežāk tiek nopludināti Amerikas un Krievijas konti.

Desmit valstis, kurās kopš 2004.gada ir bijis visvairāk pārkāpumu, dilstošā secībā ir šādas: ASV (3,0 miljardi), Krievija (2,4 miljardi), Ķīna (1,1 miljards), Francija (521,6 miljoni), Vācija (486,7 miljoni), Brazīlija (354,2 miljoni), Apvienotā Karaliste (321,9 miljoni), Indija (320,5 miljoni), Itālija (266,8 miljoni) un Kanāda (213,8 miljoni).

Valstis ar vislielāko pārkāpumu blīvumu kopš 2004.gada (noplūdušo kontu skaits uz vienu iedzīvotāju): Krievija (16,8), ASV (9,0), Dienvidsudāna (8,1), Francija (8,1), Čehija (6,1), Singapūra (5,8), Vācija (5,8), Kanāda (5,5), Austrālija (5,3), Apvienotā Karaliste (4,8) un Portugāle (4,7).

Ja ir uzlauzts e-pasta konts, lietotājs tiek pakļauts sociālās inženierijas un identitātes zādzības riskam. Krāpnieki var sūtīt viltotas e-pasta vēstules, izliekoties par leģitīmu organizāciju pārstāvjiem, un šajās e-pasta vēstulēs var būt saites ar datorvīrusiem vai pieprasījumi izpaust vēl vairāk personas informācijas. Ja e-pasta adrese ir nopludināta kopā ar personīgāku informāciju, piemēram, vārdu, uzvārdu un adresi, krāpnieki varētu pat uzdoties par upuri dažādiem ļaunprātīgiem mērķiem.

Ja uzskatāt, ka saskārāties ar datu aizsardzības pārkāpumu, jums ir:

• Nekavējoties jānomaina kontu paroles.
• Kur vien iespējams, jāiespējo divfaktoru autentifikācija.
• Jāsazinās ar savu banku, ja jūsu kredītkartes informācija ir nopludināta.
• Jāpārbauda, vai ierīcēs nav ļaunprātīgas programmatūras.
• Jāuzmanās no krāpšanas gadījumiem, ja ir nopludināta jūsu e-pasta adrese, tālruņa numurs vai cita kontaktinformācija.