ES ar humānās palīdzības budžetu pērn palīdzējusi 134 miljoniem cilvēku
Pēdējo 20 gadu laikā humanitārie izaicinājumi kļūst arvien sarežģītāki, un humānās palīdzības organizācijas saskaras ar aizvien lielākām problēmām saistībā ar piekļuvi tiem cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība, tā Pasaules humānās palīdzības dienā norādījusi Eiropas Komisija (EK).
EK savā paziņojumā norādīja, ka Eiropas Savienība (ES), pieskaitot finansējumu, ko piešķir ES dalībvalstis, ir pasaulē lielākā humānās palīdzības sniedzēja. Kopumā pagājušajā gadā no ES humānās palīdzības budžeta palīdzība tika piešķirta vairāk nekā 134 miljoniem cilvēku, kuri cietuši no dabas un cilvēku izraisītām katastrofām vairāk nekā 80 valstīs.
EK pieņemtais humānās palīdzības budžets 2016.gadam ir līdz šim lielākais, proti, 1,1 miljards eiro. Rekordlielais budžets ierosināts, jo humānās palīdzības vajadzības pasaulē palielinās - saistībā ar bruņotiem konfliktiem, dabas katastrofu, klimata pārmaiņu un ekonomikas krīzes pieaugošo ietekmi arvien pieaug bēgļu un pārvietoto personu skaits.
Tomēr pēdējo 19 gadu laikā gandrīz 4000 humānās palīdzības darbinieku ir cietuši lielos uzbrukumos, un vairāk nekā trešdaļa no viņiem tika nogalināti. Lielākā daļa uzbrukumu upuru ir valstu, kur viņi strādā, valstspiederīgie.
Neraugoties uz to, ka no 2013.gada līdz 2015.gadam uzbrukumu skaits palīdzības darbiniekiem ir samazinājies, šī profesija nav kļuvusi drošāka. Uzbrukumu skaits ir samazinājies tādēļ, ka svārstīgās drošības situācijas dēļ uz krīžu skartajām vietām bija iespējams nosūtīt mazāk palīdzības darbinieku, norādījusi EK. Tā arī skaidro - ja palīdzības organizācijas nedrošības dēļ ir spiestas apturēt savu darbību vai pamest bīstamus reģionus, miljoniem cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība, var palikt bez dzīvībai svarīga atbalsta.
EK atgādināja, ka uzbrukumi humānās palīdzības sniedzējiem klaji pārkāpj starptautiskos humanitāro tiesību aktus, kuru mērķis ir ierobežot bruņotu konfliktu ietekmi uz civiliedzīvotājiem. Tajos izklāstīti valsts un nevalstisko dalībnieku pienākumi bruņotos konfliktos un noteiktas tādas svarīgas lietas kā tiesības saņemt humāno palīdzību, civiliedzīvotāju, tostarp medicīniskās un humānās palīdzības darbinieku, aizsardzība, kā arī neaizsargāto grupu tiesību aizsardzība.
EK apņēmusies veicināt starptautisko humanitāro tiesību aktu vispārēju ievērošanu. Civilajam un militārajam personālam, kas piedalās ES krīzes pārvarēšanas operācijās, EK finansē arī mācības starptautisko humanitāro tiesību aktu jomā.