Pabriks bažījas par Krievijas militāro aktivitāti
Krievijas vēlme rietumu virzienā izveidot trīs jaunas divīzijas ir kārtējais brīdinājums Eiropai un visai transatlantiskajai telpai, aģentūrai LETA sacīja bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Politiķis pauda viedokli, ka Krievija pašlaik uztraucas par to, ka Rietumi varētu spert adekvātus soļus pret viņu iepriekšējām bruņošanās tendencēm. "Pēc dažu ekspertu aplēsēm, pašlaik bruņošanās attiecība Baltijas valstīm un Krievijai ir viens pret desmit. Krievijai nepatiktu, ja NATO spējas palielinātos, kas ļautu veiksmīgi novērst Baltijas ielenkšanu vai novērstu draudus Polijai, Baltijas jūras reģionam kopumā," viņš sprieda.
"Jebkurā gadījumā uzmanība jāpievērš tam, ka šīs divīzijas varēs strādāt attāluma režīmā. Tās faktiski būs orientētas uz ātriem uzbrukumiem, iespējamiem desanta uzbrukumiem, kas ļaus ātri pārsviesties no reģiona uz reģionu. Tas ir bīstami, jo lielākais apdraudējums nāk tieši no "pārsteiguma uzbrukumiem". Tas var izraisīt tālāko bruņojuma pieaugumu Baltijas jūras reģionā," sacīja Pabriks, izsakot pieļāvumu, ka tas dos papildu vēlmi tādām valstīm kā Zviedrijai pievienoties NATO.
Viņš arī sacīja, ka tas ir skaidrs signāls Baltijai, ka nepieciešams ar saviem bruņotajiem spēkiem veiksmīgi noturēties pret hipotētiskiem uzbrukumiem.
Savukārt Somijas ārlietu ministrs Timo Soini pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) šodien pauda viedokli, ja Krievijas rīcības dēļ spēku samērs reģionā mainīsies, būs jāveic atbilstoša pretdarbība.
Runājot par faktu, ka Krievijas bruņotie spēki šogad rietumu virzienā izveidos trīs jaunas divīzijas, Soini norādīja, ka pašlaik svarīgi ir saglabāt reģiona stabilitāti un integritāti visā Baltijas jūras reģionā. "Mums ir jāuzrauga, kā [Krievijas lēmums] izpaudīsies," viņš sacīja, atgādinot, ka Somija un Zviedrija nav NATO dalībvalstis, taču cieši sadarbojas ar to.
Somijas ārlietu ministrs arī pauda cerību, ka šis jautājums tiks apspriests gaidāmajā Varšavas samitā. "Šis būs NATO dalībvalstu samits, uz kuru, es ceru, tiks uzaicināta arī Somija un Zviedrija. Pašreizējais stāvoklis reģionā ir nozīmīgs un nav nepieciešama spēku līdzsvara maiņa," viņš sprieda.
Kā norādīja ministrs, jo vairāk pastiprināsies Krievijas klātbūtne un ietekme mūsu reģionā, jo aktīvāk nāksies uz to reaģēt. "Kā tas izpaudīsies, būs atkarīgs no konkrētās situācijas. Ja spēku līdzsvars mainīsies, būs jārada kāda pretdarbība, taču tagad pāragri paust kādas prognozes," viņš sacīja, piebilstot, ka mūsdienās ir arī citi drošības jautājumi un problēmas, kas jāņem vērā. "Tostarp hibrīddraudi, kā arī dažāda veida informācijas izplatīšana," viņš sacīja.
Savukārt Rinkēvičs norādīja, ka Krievijas bruņoto spēku modernizācija un paplašināšanās sākusies krietni pirms notikumiem Krimā. Viņš arī akcentēja, ka pēc 2014.gada marta pieņemti atbilstoši lēmumi par NATO klātbūtnes pastiprināšanu reģionā, taču zīmīgi soļi jāveic arī gaidāmajā NATO samitā Varšavā.
Jau ziņots, ka Krievijas bruņotie spēki šogad rietumu virzienā izveidos trīs jaunas divīzijas, paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, to nodēvējot par "svarīgu soli".
Kā norādīja Šoigu, ir svarīgi ne tikai izveidot šīs divīzijas, bet arī iekārtot to pastāvīgās dislokācijas vietas - izveidot poligonus, tehnikas glabāšanas vietas un personālsastāva dzīvošanas vietas.
Šoigu arī paziņoja, ka 2016.gadā visos kara apgabalos tiks veiktas ārkārtas kaujas gatavības pārbaudes. Viņš uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta spēku pārvietošanai lielos attālumos.
Kā ziņots, Krievijas jaunajā dokumentā par nacionālās drošības stratēģiju draudu vidū minētas arī Savienotās Valstis un NATO.