Francijas zemnieku protesta akcijas uz brīdi ir rimušās, taču var atsākties jebkurā brīdī, jo neapmierinātība ar zemajām lauksaimniecības produktu iepirkuma cenām nekur nav zudusi. Valdība gan izstrādājusi plānu, kas paredz sniegt atbalstu ekonomiskās grūtībās nokļuvušajiem zemniekiem, taču ar tā palīdzību nav iespējams novērst problēmu, par kuru visvairāk sūdzas lauksaimnieki, – dažādu iemeslu dēļ viņu produkcija nespēj konkurēt ar citās Eiropas Savienības valstīs saražoto lauksaimniecības produkciju.
Viens no pašreizējās krīzes iemesliem ir pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas un Maskavas realizētais pārtikas produktu importa aizliegums no ES valstīm. Krievijas medijos uzsvars tiek likts tieši uz šo aspektu, paužot cerību, ka franču zemnieki spēs izdarīt spiedienu uz savu valdību, lai tā veicinātu sankciju atcelšanu.
Protesti turpināsies
«No šodienas līdz pat augusta beigām var notikt daudz kas,» intervijā AFP sacījis viens no franču fermeru arodbiedrības FNSEA līderiem Frenks Sandērs, kurš pirmdien organizēja zemnieku protestus Elzasā. To laikā faktiski tika bloķēta Vācijas un Francijas robeža, lauksaimnieki apstādināja kravas automašīnas, pārbaudīja to saturu un lika griezties atpakaļ tiem šoferiem, kuri veda, pēc viņu domām, pārāk lētu produkciju – gaļu, augļus un piena produktus. Līdzīga protesta akcija bija sarīkota arī valsts dienvidrietumos, Francijas un Spānijas robežas tuvumā. Kopumā Francijā neesot ielaistas vairāk nekā 400 kravas automašīnu ar precēm, kas franču fermeru ieskatā nosit cenas viņu produkcijai. Pēc sarunām ar Lauksaimniecības ministrijas amatpersonām zemnieki piekrita blokādi pārtraukt, taču, kā norādījis F. Sandērs, «joprojām ir pilnīgā kaujas gatavībā».
Pirmdienas robežu blokāde ir pagaidām pēdējā franču lauksaimnieku protesta izpausme, taču nav lielu šaubu, ka turpinājums sekos. Reuters atgādina, ka situācija ir ļoti nokaitēta jau vairāku nedēļu garumā. Francijas lauksaimnieki ir bloķējuši lielākās šosejas un tādus tūrisma objektus kā Senmišela kalnu, pilsētās pie valsts iestādēm izgāzuši mēslu kravas, iebrukuši lielveikalos, no to plauktiem izmetot pārāk lēto gaļu, apstādinājuši automašīnas, kurās vesta importētā produkcija, un iznīcinājuši to kravu – piemēram, kādas skotu kompānijas ražotās jūras veltes aplietas ar dīzeļdegvielu.
10% saimniecību uz bankrota robežas
Beidzamā gada laikā pārtikas produktu cenas Francijas lielveikalos ir samazinājušās, taču vēl būtiskāk sarukušas pārtikas iepirkuma cenas. Piemēram, šā gada maijā piena iepirkuma cena bija par 12% mazāka, nekā gadu iepriekš – tikai 303 eiro par 1000 litriem. Līdzīga situācija ir arī ar gaļas produkciju. Pagājušonedēļ Francijas Lauksaimniecības ministrija oficiāli atzina, ka pašlaik uz bankrota sliekšņa ir ap 22 000 zemnieku saimniecību (lielākoties gaļas un piena ražotāji), kuru kopējie parādi pārsnieguši 1,1 miljardu eiro, tas ir – aptuveni 10% no kopējā saimniecību skaita. «Kļūst aizvien sliktāk un sliktāk. Es strādāju 75 stundas nedēļā un knapi spēju savilkt galus kopā. Man ir kredīti, kas jāmaksā, un mani pārpildījis niknums. Kādā brīdī cilvēki vienkārši eksplodē,» intervijā Francijas televīzijas kanālam TF1 stāstījis Selestāns Rozē – viens no tiem Bretaņas piensaimniekiem, kuri pagājušonedēļ bloķēja tūristu nokļūšanu uz Senmišela kalnu.
Kā norāda AP, pie cenu samazināšanās novedusi vairāku apstākļu sakritība. Pirmkārt, jārunā par globālo konjunktūru, to, ka pārtikas cenas pašlaik samazinās gandrīz visā pasaulē, jo savu importu ievērojami samazinājusi Ķīna. Otrkārt, pieaugusi konkurence ES ietvaros, jo savienības dalībvalstu lauksaimniekiem jau gadu ir slēgts Krievijas tirgus. Treškārt, kas attiecas uz piena produktiem, savu artavu devis tas, ka ES aprīlī atcēla līdz šim noteiktās piena ražošanas kvotas. Ceturtkārt – mainījušies paši franču ēšanas paradumi, un viņi uzturā sākuši lietot mazāk gaļas un piena izstrādājumu. Un visbeidzot, piektkārt, – lielveikalu tīkli cīņā par klientiem cenšas maksimāli samazināt preču cenas, taču nevēlas atteikties no ierastās peļņas, ko dod tirdzniecības uzcenojumi.
Francijas lauksaimnieki saprot, ka ir lietas, pret kurām cīnīties nav iespējams, tādēļ viņu dusmas tiek vērstas pret «negodīgo konkurenci» un «lieltirgotāju alkatību» – tieši tādēļ nākas ciest pārtikas importētājiem un lielveikalu īpašniekiem. F. Sandērs uzskata, ka Francijas lauksaimniekiem nākas ciest tādēļ, ka viņu ražotās produkcijas pašizmaksa ir lielāka nekā citās ES valstīs ražotajai produkcijai objektīvu iemeslu dēļ – Francijā esot augstākas prasības pēc kvalitātes un lielākas darbaspēka izmaksas.
Vācu lauksaimnieki, kas ir sašutuši par savas produkcijas bloķēšanu uz robežas, tam kategoriski nepiekrīt. Intervijā televīzijas kanālam N24 Vācijas Zemnieku asociācijas ģenerālsekretāra vietnieks Udo Hemmerlings skaidrojis, ka iepriekš vācu fermeriem, iespējams, arī bijušas kādas priekšrocības, taču, kopš šogad pieņemts likums par minimālo algo (8,5 eiro stundā), tādu vairs nav. Turklāt statistikas dati nebūt neliecinot par to, ka Vācijas ražotāji, pateicoties zemām cenām, būtu sagrābuši Francijas tirgu. 2014. gadā Vācija uz Franciju eksportējusi pārtikas produkciju 5,6 miljardu eiro vērtībā, taču tajā pašā laikā no Francijas ievesta pārtika sešu miljardu eiro vērtībā, norāda AP. Ekonomisti gan aizrāda, ka šajā gadījumā jāpievērš uzmanība konkrētiem produktiem – galu galā Francijā jau neprotestē delikatešu meistari, bet gan cūkgaļas un liellopa gaļas, kā arī piena un sviesta ražotāji.
Valdība gribētu piekāpties
Zemnieku protesta akcijas ļoti sarežģītā situācijā nostādījušas Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Manuela Valla vadīto sociālistu valdību. No vienas puses, tā labprāt piekāptos lauksaimnieku prasībām – gan tādēļ, ka šāda piekāpšanās protestu rīkotājiem ir F. Olanda garā, gan tāpēc, ka lauksaimnieki tomēr ir ievērojams spēks un elektorāts, turklāt sabiedrības apziņā tiek uzskatīti par tradicionālās franču identitātes glabātājiem. To apliecina arī pagājušonedēļ veiktā BVA aptauja, par kuru vēsta The Guardian. 88% aptaujāto franču pauduši atbalstu zemniekiem, bet 80% paziņojuši, ka ir gatavi tērēt vairāk naudas, pērkot Francijā ražotus pārtikas produktus un tādējādi palīdzot lauksaimniekiem. AFP atgādina, ka lauksaimniecības sektors nodrošina vien 2% no Francijas iekšzemes kopprodukta, taču no nepilniem 65 miljoniem valsts iedzīvotāju aptuveni miljonam darba vietas nodrošina tieši šis sektors – kas, starp citu, arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Francijas zemniekiem ir tik grūti konkurēt ar Eiropas kolēģiem.
Tomēr izpildīt fermeru prasības valdība nespēj, jo to nepieļauj ES direktīvas. Līdz ar to pagaidām premjers M. Valls un lauksaimniecības ministrs Stefans Lefolls bijuši spiesti aprobežoties ar solījumiem, kas liekas iespaidīgi tajos minēto skaitļu dēļ, bet, pēc pašu zemnieku domām, īpaši viņiem nepalīdzēs. Proti, solīts, ka valdība ieguldīs aptuveni 600 miljonus eiro, lai lauksaimniekiem pagarinātu nodokļu nomaksāšanas termiņus, bet vēl apmēram 500 miljonu eiro caur sabiedrisko investīciju banku tiks novirzīti salīdzinoši lētiem kredītiem. Šī programma, protams, vēl jāapstiprina parlamentā, taču AFP norāda – pēc lauksaimnieku domām, tā var palīdzēt, turklāt vien īstermiņā, tikai tiem, kuri vēl nav nokļuvuši parādu jūgā. «Neviens no valdības izsludinātajiem pasākumiem nerisina konkurences kropļošanas problēmu,» uzsvēris F. Sandērs, kurš, spriežot pēc visa, vēlas, lai pārtikas imports Francijā tiktu vispār aizliegts.