Vakar ANO Drošības padome balsoja par 3500 vīru lielu papildspēku nosūtīšanu uz zemestrīcē smagi cietušo Haiti. Pašlaik lielākās problēmas sagādā pārtikas palīdzības sūtījumu izdalīšana un kriminogēnā situācija galvaspilsētā Portoprensā, turklāt mediķi izteikuši bažas par iespējamu epidēmiju izplatību.
"Visi runā par palīdzību, taču mēs to tā arī neesam redzējuši. Atsūtiet mums maizi, atsūtiet ūdeni, atsūtiet vismaz kaut ko," saka televīzijas kompāniju intervētie haitieši, kuri mitinās improvizētās telšu pilsētiņās. Starptautiskās organizācijas ir bijušas spiestas atzīt, ka sarežģītās situācijas dēļ palīdzība patiešām nenonāk līdz tiem, kuriem tā nepieciešama. ASV militārpersonas jau sākušas palīdzības sūtījumu nomešanu ar izpletņiem, kaut gan vēl pagājušonedēļ ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss apgalvoja, ka tā nav pareiza taktika, jo nav pārliecības, ka šādā veidā palīdzība nokļūst īsto ļaužu rokās. Taču sarunā ar BBC amerikāņu amatpersonas sacījušas, ka citas iespējas, kā apgādāt, piemēram, Portoprensas ziemeļaustrumu piepilsētās dzīvojošos cilvēkus, vienkārši nav, – daudzi ceļi pēc 12. janvāra zemestrīces, kas bija 7 balles stipra, joprojām nav lietojami, trūkst arī starptautiskā personāla, kas varētu nodarboties ar palīdzības sadalīšanu, jo cilvēki lielākoties aizņemti ar glābšanas darbiem un drošības garantēšanu. Pēdējo divu dienu laikā amerikāņi no lidmašīnām nometuši vismaz 14 000 pusdienu komplektu un 15 000 litru dzeramā ūdens, taču tas ir piliens jūrā, ja uzskata par pareizām aplēses, ka no zemestrīces cietuši vismaz 3 miljoni jeb trešdaļa Haiti iedzīvotāju. Turklāt arī pirms zemestrīces Haiti tika uzskatīta par rietumu puslodes nabadzīgāko valsti...
Starptautiskie ziņu kanāli regulāri demonstrē reportāžas, kurās redzams, kā izmisušie cilvēki iebrūk pussagruvušos veikalos un pārtikas noliktavās un pēc tam savā starpā cīnās par laupījumu. "Portoprensā ir tikai 2000 policistu un 3000 noziedznieku," sarunā ar Reuters sacījis Haiti prezidents Renē Prevāls, atgādinot, ka no zemestrīces sagrautā cietuma brīvībā izkļuvuši tūkstošiem ieslodzīto. AP, kas vēsta, ka vairāki Portoprensas rajoni jau nokļuvuši bandītisku grupējumu kontrolē, gan atgādina, ka arī pirms zemestrīces drošības situācija šajā pilsētā bija ļoti tāla no ideālas. "Taču tagad, izmisuma dzīti, marodieriem pievienojas arī līdz šim likumpaklausīgie ļaudis," piebilst Euronews. "Pārtikas un transporta cenas kopš pagājušajās otrdienas sasniegušas neaptveramu līmeni, un, pieaugot izmisumam, pastiprinājusies vardarbība un marodierisms," sacīts Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izplatītajā paziņojumā, savukārt ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, kurš nedēļas nogalē apmeklēja Haiti, paziņojis, ka tajā novērojama nopietnākā humānā krīze, kādu pasaule pieredzējusi pēdējās desmitgadēs.
AP vēsta, ka tūkstošiem cilvēku mēģinot pamest galvaspilsētu, kurā zemestrīce nodarījusi nopietnākos postījumus, tomēr arī citos valsts reģionos situācija ar pārtiku neesot labāka. Cilvēku pārvietošanās apgrūtina arī palīdzības sniedzēju darbu, jo nav iespējams aplēst, cik lieli sūtījumi nepieciešami tam vai citam reģionam. ANO amatpersonas, kas koordinē palīdzības sniegšanu, atzinušas, ka par piedāvājuma trūkumu no atsevišķām valstīm (ES vien iedalījusi 420 miljonus eiro) nevar sūdzēties, taču problēmas rodas ar palīdzības nogādāšanu. Portoprensas osta ir faktiski sagrauta, savukārt lidosta atrodas amerikāņu spēku kontrolē. Tikai pirmdienas vakarā pēc Pasaules pārtikas programmas uzstājīgas prasības amerikāņi atzina, ka pašlaik par galveno prioritāti jānosaka pārtikas piegāžu uzņemšana izdzīvojušajiem, nevis drupu pārmeklēšana un citi glābšanas darbi, – ir ļoti maz ticams, ka nedēļu pēc zemestrīces zem sagruvušajiem namiem atrodas kāds dzīvs cilvēks. Pēdējās aplēses liecina, ka zemestrīcē bojā gājuši līdz 200 000 cilvēku – 70 000 upuru mirstīgās atliekas jau ir apglabātas.