ZINĀTNE: Sarežģītāku darbarīku izgatavošanai vajadzīgas runasspējas
Zinātniekiem joprojām nav izdevies precīzi noskaidrot, kad mūsu priekšteči ieguvuši runasspējas. Taču Kalifornijas universitātes Bērklijā antropologa Tomasa Morgana vadītā grupa uzskata, ka tas varētu būt noticis pirms aptuveni 1,8 miljoniem gadu, kad tā dēvētās Ašelas kultūras pārstāvji sākuši izgatavot sarežģītākus darbarīkus.
«Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka akmens darbarīki bija ne tikai cilvēka evolūcijas produkts, bet arī tās lokomotīve. Tie deva evolucionārās priekšrocības, kas bija nepieciešamas, lai attīstītu tās saziņas un apmācības sistēmas, kuras mēs izmantojam vēl šodien,» žurnālā Nature Communications raksta T. Morgans. Viņš uzskata, ka šis process sācies pirms aptuveni 2,6 miljoniem gadu – laikmetā, kad Olduvajas kultūra jau izmantoja samērā primitīvus darbarīkus –, bet straujam runasspēju attīstības lēcienam bija jānotiek pirms 1,8 miljoniem gadu, kad darbarīki kļuva krietni sarežģītāki. T. Morgans un viņa kolēģi ir pārliecināti, ka zināšanas par šādu darbarīku izgatavošanu cilvēki cits citam nav varējuši nodot bez primitīvas valodas palīdzības. «Tādēļ mēs domājam, ka pirmās cilvēces protovalodas radās krietni agrāk, nekā tiek uzskatīts līdz šim,» skaidrojis zinātnieks.
Kopā ar kolēģiem no Lielbritānijas, Vācijas un Kanādas viņš veicis samērā aizraujošu eksperimentu, kurā iesaistīti gan psihologi, gan citu nozaru speciālisti, kuriem nav tiešas saistības ar antropoloģiju. Zinātnieki piesaistījuši vairāk nekā 200 studentu, kuri mācīti izgatavot primitīvos Olduvajas kultūras darbarīkus. Eksperimenta dalībnieki sadalīti grupās. Vienam katras grupas studentam pieredzējis antropologs iemācījis izgatavot darbarīkus, bet pēc tam viņam pa ķēdīti bija jānodod šīs zināšanas tālāk pārējiem grupas biedriem. Katrai grupai noteikti atšķirīgi apmācības apstākļi. Vienā no grupām ļauts paskaidrot darbarīku izgatavošanas nianses, citā atļauts lietot tikai tādus vārdus kā «jā» vai «nē», trešajā vien sazināties ar žestiem, bet ceturtajā nekāda saziņa vispār nav pieļauta – māceklim vien bijis iespējams vērot, kā darbojas meistars, un mēģināt pārņemt šīs iemaņas.
Eksperimenta laikā noskaidrots, ka pilnvērtīgas runasspējas nav obligāts priekšnosacījums, lai tā dalībnieki iemācītos izgatavot primitīvos darbarīkus, – pilnīgi pieticis ar žestiem un darba demonstrēšanu. Tajā pašā laikā apmācība ritējusi krietni ātrāk tajos gadījumos, kad studentiem ļauts izmantot pašus vienkāršākos vārdus. Tikai šajā grupā apmācība bija tik veiksmīga, ka, izgatavot darbarīkus, iemācījās arī tie, kuri bija ķēdītes pašā galā.
Tas ļāvis T. Morgana vadītajai zinātnieku grupai secināt, ka pirms 2,6 miljoniem gadu cilvēki vēl varējuši iztikt bez valodas, taču pirms 1,8 miljoniem gadu, kad darbarīki kļuva sarežģītāki, – vairs ne. «Lai Ašelas kultūra varētu eksistēt un attīstīties, senajiem cilvēkiem vajadzēja citam citu mācīt, un droši vien jau tad viņiem bija kāda primitīva protovaloda, kāds skaņu un žestu kopums, kas palīdzēja saprasties,» uzskata T. Morgans. Daudzi viņa kolēģi gan eksperimentu nodēvējuši par interesantu, bet pilnīgi neko nepierādošu. Jo vairāk tādēļ, ka zinātnieks nav paskaidrojis, kādēļ netika veikts līdzīgs eksperiments, kura laikā cilvēkus mācītu izgatavot Ašelas kultūras darbarīkus.