Ukrainas parlamenta komiteja ieteikusi parlamenta deputātiem izteikt neuzticību valsts valdībai, vēsta Interfakss.
Par šādu soli nobalsojuši astoņi parlamenta komitejas locekļi, viens atturējies.
Valdības atlaišanas idejas autors partijas "UDAR" vadītājs Vitālijs Kļičko norādījis, ka šī ideja ir ielās protestējošās tautas domas.
Kā norāda Interfakss, lēmums par valdības atlaišanu var tikt izskatīts tikai 3. decembra parlamenta sēdē.
Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs paziņojis, ka situācija ar masu proptestiem kļuvusi nekontrolējama un viņam esot informācija, ka protestētāji gatavojas ieņemt parlamenta ēku.
Kijevā tiekoties ar Eiropas valstu un ASV vēstniekiem, sacīja Ukrainas valdības vadītājs, apgalvojot, ka opozīcija "izmanto absolūti nelikumīgas metodes".
"Protestētētāju un viņus atbalstošo politisko spēku pārliecība, ka var gāzt pašreizējo varu ir ilūzija. Šīs ilūzijas uzturēšanai tiek izmantotas nelikumīgas metodes - tiek izteikti ultimāti, cilvēki tiek sūtīti traucēt valsts iestāžu darbu, tas ir ceļs uz nekurieni. Protestiem ir visas apvērsuma pazīmes. Tas ir ļoti nopietni. Mēs esam pacietīgi, taču mēs nevēlamies, ka mūsu partneriem šķistu, ka viss ir atļauts."..," norāda Azarovs.
Azarovs paziņojis, ka gaida, lai opozīcija tūlīt atbrīvo bloķētās ēkas.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka opozīcija 2. decembrī sākusi pārrunas par pagaidu valdības veidošanu Ukrainā, kurai būtu "tehnisks un pagaidu raksturs" un kura būtu posms starp pašreizējo ministru kabinetu un nākošo valdību. Opozīcija plāno, ka steigšus jāizsludina pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un tad arī tiks izveidota jauna valdība.
2. decembra pēcpusdienā kļuva zināms, ka divās Ukrainas pilsētās - Ivanofrankivskā un Ternopiļā un arī visā Ļvovas apgabalā izsludināts streiks.
Ļvovas amatpersonas norāda, ka katra uzņēmuma vai organizācijas vadībai atsevišķi jālemj par streika formām.
Ivanofrankivskā streikā iesaistījušies vairāk nekā 15 000 cilvēku.
Jau ziņots, ka Kijevā svētdien notika vērienīgas demonstrācijas pret valdības atteikšanos no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību. Atbilstoši dažādām aplēsēm protestos piedalījušies no 100 000 līdz pusmiljonam cilvēku.
Vairākkārt izraisījušās nopietnas protestētāju sadursmes ar drošības struktūru pārstāvjiem.
Naktī protestētāji nostiprinājuši barikādes, kas Kijevas centrā saslietas ap Neatkarības laukumu. Pirmdienas rītā protestētāji bloķējuši valdības ēku, Nacionālo banku, Arodbiedrību namu un Kijevas domes ēku. Opozīcija parlamenta, valdības un prezidenta administrācijas namu rajonā bloķējusi visas administratīvās ēkas. Kijevas domes ēkā no 1. decembra iebarikādējies pilsētas mērs Popovs.
Automašīnas un protestētāji valdības kvartālu nobloķējuši no visām pusēm.
Lielākā daļa protestētāju pirmdien no Neatkarības laukuma - protestu epicentra - organizētā kolonā devās valdības nama virzienā. Gājienā piedalījās pieci seši tūkstoši cilvēku. Pie Ukrainas valdības ēkas pirmdien miermīlīgas demonstrācijas turpina aptuveni 2000 cilvēku.
Varas iestādes uz Kijevu izsaukušas milicijas papildspēkus, kā ziņo vietējie mediji uz pilsētu no citiem valsts rajoniem nogādāti ap 10 000 miliču.
Ministru kabineta pagalmā izvietoti specvienības "Berkut" miliči, taču viņi pagaidām nekādas aktīvas darbības neveic. Ministru kabineta darbinieki, kam nav izdevies pirmdien nokļūt darbā, saņēmuši rīkojumu doties mājās un gaidīt telefoniskas instrukcijas.
Līdzās prezidenta administrācijas ēkai izvietoti vairāki simti miliču. Administrācijas teritorijā redzami 15 milicijas autobusi.
Kijevas milicija izplatījusi paziņojumu ar aicinājumu protestētājiem pārtraukt pilsētas centra blokādi, pretējā gadījumā milicija gatava protestētājus izdzenāt.
Jau ziņots, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijevā vismaz nedēļu turpinās protesti pret valdības lēmumu atteikties no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). ES Austrumu partnerības samitā, kas 28. un 29.novembrī notika Viļņā, Janukovičs atteicās parakstīt Ukrainas un ES asociācijas līgumu.
Sevastopoles domes deputāts Reģionu partijas politiķis Sergejs Smoļjaņinovs vērsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu ievest Ukrainā Krievijas karaspēku, vēsta vietējias izdevums ForPost. Smoļjaņinovs norāda, ka "republikā rietumu aģenti iniciējuši organizētas nekārtības un mēģinājumu gāzt pastāvošo valdību. Viņš aicina sniegt Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam "militāro un cita veida palīdzību valsts suverenitātes, kā arī Krimas un citu reģionu krievu iedzīvotāju aizsardzībai. Ievest Krievijas karaspēku, lai pasargātu Ukrainu no NATO un ASV agresoriem".Smoļjaņinova iniciatīvai tiek vākti paraksti sociālajos tīklos.
Krimas parlaments nosodījis Kijevā notiekošās protesta akcijas un aicinājis prezidentu Janukoviču izdarīt visu nepieciešamo, lai atjaunotu kārtību, aicinot, ja tas nepieciešams - ieviest ārkārtas stāvokli. Šādu aicinājumu pamatojot ar to, ka politiskā situācija prasa maksimālu stingrību un izlēmību.
Šo aicinājumu parakstījuši 76 deputāti. Aicinājumam ieviest ārkārtas stāvokli pievienojusies arī Doņeckas domes deputāte Tatjana Marmazova.
Paši protesta akciju dalībnieki Kijevā uzskata, ka valsts vara esot pieļāvusi liktenīgu kļūdu, naktī uz sestdienu izdzenājot protesta akcijas - tā dēvētā "eiromaidana" - dalībniekus. Ja tas nebūtu noticis, protestu vilnis, visticamāk, būtu noplacis.