ANO Klimata konferenci, kas nākamajā nedēļā sāksies Kopenhāgenā, ietekmēs klimatologiem izvirzītās apsūdzības par pētījumu rezultātu viltošanu.
Skeptiķi, kuri apšauba teoriju, ka globālās klimata izmaiņas ir cilvēka radītas, šo skandālu izmanto, lai iebilstu pret aicinājumu samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Pie jautājuma izmeklēšanas ir ķērusies arī ANO.
Noplūdināta sarakste izraisa skandālu
Apsūdzības par pētījuma datu viltošanu izskanēja pēc tam, kad internetā tika publicēta Austrumanglijas universitātes Klimata pētījumu centra darbinieku e–pasta sarakste, kas liek domāt par plašām manipulācijām ar datiem, lai pierādītu savu tēžu pareizību. Policija pašlaik izmeklē, kādā veidā šie dati ir publiskoti un vai datorsistēmā nav notikusi ielaušanās.
Vienā no e–pastiem Klimata izpētes centra vadītājs Fils Džonss, kurš uz izmeklēšanas laiku ir atkāpies no amata, raksta, ka no nākamā klimata izmaiņu izvērtējuma ziņojuma ir jāizslēdz noteikti dokumenti. Kopumā internetā ir publiskoti vairāki simti e–pastu, kas var būt par pamatu zinātnieku godaprāta apšaubīšanai. F. Džonss gan noliedz, ka būtu darījis ko neatļautu, un uzsver, ka masu saziņas līdzekļos izskanējušie citāti ir izrauti no konteksta. Kā raksta Time, piem"ēram, izteikums par "triku", lai "slēptu temperatūru kritumu", ir uzskatāms vienīgi par neveiksmīgu izteicienu izvēli, jo ar šo F. Džonss bija domājis metodi datu apvienošanai, kas ir akadēmiski pieņemta. Tanī pašā laikā F. Džonsa mēģinājumi novērst pieprasītās informācijas izpaušanu, par ko arī ir lasāms e–pastos, viņam varētu maksāt amatu.
Tomēr Klimata pētniecības centrs ir viena no četrām iestādēm, kas vāc un apkopo datus par globālā klimata izmaiņām – to dara arī ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra, un visu šo iestāžu secinājumi no mērījumiem ir teju vienādi. Time raksta, ka 95 procenti no Klimata pētījumu centra izmantotajiem datiem jau tagad ir publiski pieejami.
Izmeklēšanas rezulāti konferenci neglābs
Par klimata izmaiņu pētījumiem atbildīgā iestāde ir ANO Klimata izmaiņu starpvaldību darba grupa. Tās priekšsēdētājs Radžendra Pačauri BBC sacīja, ka apsūdzības ir nopietnas un tās ir jāizmeklē. "Mēs pilnīgi noteikti nevēlamies neko paslaucīt zem paklāja," viņš sacīja. Tomēr, kā raksta The Daily Telegraph, šīs izmeklēšanas rezultāti būs pārlieku vēlu, lai varētu nokratīt šaubu ēnu no pierādījumiem par cilvēka izraisītu globālo sasilšanu un konferences.
Skeptiķi, kuri domā, ka klimata izmaiņas nav atkarīgas no cilvēka, uzskata, ka šis gadījums mazina globālās sasilšanas teorijas zinātnisko uzticamību, un notikušo ir nodēvējuši par klimatogeitu. Citi zinātnieki gan domā, ka uzskats par klimata izmaiņām kā cilvēku darbības rezultātu ir uzskatāms par vispārpieņemtu un ka bez Klimata pētījumu centra darbiem ir vēl daudz citu pierādījumu un datu, kas parāda šo sakarību. Diskusijai par klimatu nosacītas beigas bija 2007. gadā, kad Klimata izmaiņu starpvaldību darba grupa secināja, ka globālo sasilšanu veicina cilvēku darbība, tomēr pēdējā laikā diskusija uzjundījusies no jauna.
Skandāls ir tikai viens no elementiem, kas pasaulē pēdējos gados ir parādījis skepses pieaugumu par cilvēku spējām novērst klimata izmaiņas. Pjū pētniecības centra aptaujā secināts, ka to amerikāņu skaits, kas uzskata, ka pastāv neapstrīdami pierādījumi par globālo sasilšanu, no 71 procenta 2008. gada aprīlī ir nokrities uz 57 procentiem šā gada oktobrī. Tanī pašā laikposmā to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka klimats ir ļoti nopietna problēma, ir krities no 44 uz 35 procentiem.
Pretinieki izmanto izdevību
Saūda Arābijas klimata sarunu delegācijas vadītājs Mohammads es Sabans jau paziņojis, ka internetā noplūdinātie e–pasti ir pierādījums, ka teorija par cilvēka izraisītām klimata izmaiņām ir nepatiesa. Saūda Arābija ir ietekmīga klimata sarunu dalībniece, un pēc e–pastu publiskošanas tā likusi manīt, ka Kopenhāgenas konferences galvenais mērķis – vienošanās par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājumu – varētu netikt sasniegts. "Cik spriežams pēc skandāla detaļām, nav sakarības starp cilvēka darbībām un klimata izmaiņām," sacīja M. es Sabans.
Saūda Arābija ir viena no pasaules vadošajām naftas eksportētājvalstīm un arī iepriekš ir iebildusi pret prasībām samazināt siltumnīcas efektu veidojošo gāzu izmešus, un pieprasījusi kompensāciju par peļņu, ko šādas politikas dēļ tā zaudētu.
Savukārt Dānijas parlamenta priekšsēdētājs un bijušais finanšu ministrs Tors Pedersens ir paudis bažas par to, kādā veidā notiek diskusijas par klimatu. "Daudzi cilvēki stāsta, ka klimata izmaiņas, ko novērojam, ir cilvēka darbības rezultāts. Tas ir ļoti bīstams apgalvojums," T. Pedersenu citē izdevums Politiken.dk. "Zinātnieki saka: "Mums ir teorija", bet politiķi pēc tam staigā apkārt sacīdami: "Es zinu"."
T. Pedersens norāda, ka pēdējā gadu desmita laikā temperatūra nav paaugstinājusies. Politiķis uzskata, ka lielākais izaicinājums ir nodrošināt cilvēkus ar pārtiku un enerģiju, un Kopenhāgenas klimata konference varētu noslēgties ar vienošanos, kas samazina spriedzi uz zemeslodes.
Vienošanos panākt būs grūti
Klimata konferencē, kas sāksies pirmdien, Kopenhāgenā pulcēsies 190 valstu pārstāvji, kas runās par iespējām novērst klimata izmaiņas – Norvēģijas vides ministrs Ēriks Solheims
šo uzdevumu ir nodēvējis par "grūtākajām sarunām cilvēces vēsturē". Pasākumā piedalīsies apmēram 15 000 amatpersonu, aktīvistu un žurnālistu, tādējādi šīs būs visu laiku lielākās klimata sarunas.
Jau pašlaik redzamās viedokļu atšķirības par speramajiem soļiem un smaguma sadalījumu starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm vieš šaubas, vai konferencē tiks radīts vēsturisks un valstīm saistošs dokuments par atkarības mazināšanu no fosilajiem resursiem un globālās sasilšanas ierobežošanu. Tā vietā varētu tikt pieņemta mazāk saistoša deklarācija, prognozē Reuters.
Valstu līdz šim sniegtie izmešu samazināšanas apsolījumi ir par maz, lai novērstu klimata izmaiņu sliktāko scenāriju, un ar tiem netiks sasniegts mērķis, ka pēc 2020. gada izmešu daudzums pasaulē samazinās. Potsdamas Klimata ietekmes pētniecības institūta vadītājs Hanss Joahims Šelnhubers cer uz "burvju brīdi", kad visu dalībvalstu līderi sanāks kopā, lai diskutētu par klimatu, tomēr pieļauj arī, ka Kopenhāgenas konference varētu būt izgāšanās.
Iespējams, ka pasākums noslēgsies ar politisku vienošanos, kurā bagātās valstis apņemsies līdz 2020. gadam samazināt daļu gāzu izmešu un piešķirt naudau nabadzīgajām valstīm. Plānotos mērķus sasniegt traucē arī tas, ka ASV vēl nav pievienojušās citām industriāli attīstītajām valstīm un nav pieņēmušas likumus, kas ierobežo ogļskābās gāzes izmešus – likums vēl tiek izskatīts Kongresā. Savukārt Ķīna, Indija, Brazīlija un Dienvidāfrika, lai arī ir izziņojušas izmešu samazinājumu programmas, tomēr iebilst pret bagāto valstu prasību visas pasaules izmešus līdz 2050. gadam samazināt par pusi. Šīs valstis norāda, ka bagātās valstis gadiem ilgi netraucēti ir attīstījušās uz ekoloģijas rēķina, līdz ar to tām pirmajām ir krietni jāsamazina piesārņojums.