Austrijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās savas pozīcijas atkal varētu nostiprināt galēji labējā Brīvības partija (FPÖ), kas izmanto austriešu neapmierinātību ar parādos nonākušo eirozonas valstu glābšanas programmām un pastāvīgi augošajām patvēruma meklētāju uzturēšanas izmaksām.
Lai gan esošajai valdošajai koalīcijai, kuras sastāvā ir sociāldemokrāti (SPÖ) un konservatīvā Tautas partija (ÖVP), ir cerības palikt pie varas, (FPÖ) varētu parlamentā iegūt lielāku pārstāvniecību nekā konservatīvie.
Lai gan Austrijai visumā izdevies saglabāt savu pārticību uz citu grūtībās nonākušo Eiropas valstu fona - bezdarba līmenis valstī ir tikai 4,8%, bet iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju desmitais augstākais pasaulē -, tas nav vairojis austriešu mīlestību uz imigrantiem.
"Mīli savu tuvāko! Man tas nozīmē - mūsu austriešus," lasāms uz FPÖ līdera Heinca Kristiāna Štrahes priekšvēlēšanu plakātiem. Partija, kas sola nepieļaut, ka patvēruma meklētāji arī turpmāk varēs "vazāt austriešus aiz deguna", vienlaikus pauž apņēmību paaugstināt pensijas un ieviest valstī minimālo algu.
Tomēr daļu austriešu, kas nav apmierināti ar tradicionāli pie varas esošajiem sociāldemokrātiem un konservatīvajiem, piesaista arī "zaļie" un jaunizveidotā eiroskeptiķu partija, kuru dibinājis 81 gadu vecais austriešu izcelsmes kanādiešu autodetaļu ražošanas magnāts un miljardieris Franks Štronahs. Tomēr "Štronaha komanda" norobežojas no FPÖ sludinātās antiimigrācijas un antiislāma politikas.
Neskatoties uz to, FPÖ joprojām ir vispopulārākā pret istablišmentu vērstā partija, un pirmdien publicētās aptaujas tai solīja 21% balsu. Tādējādi FPÖ popularitāte kopš 2008.gada pieaugusi par trīs procentpunktiem, un no konservatīvajiem galēji labējie atpaliek vairs tikai par diviem procentpunktiem.
"Esmu vienīgais, kas vēlas salauzt un mainīt sarkani melno sistēmu," intervijā aģentūrai "Reuters" norādījis Štrahe.
Tikmēr galēji labējā Austrijas Nākotnes alianse, kas izveidojās, atšķeļoties no nelaiķa Jerga Haidera dibinātās FPÖ, šajās vēlēšanās varētu nepārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto procentu barjeru.
2012.gadā Austrijā patvērumu pieprasīja 17 400 ieceļotāji, kas bija par 21% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr citās rietumvalstīs bēgļu skaita pieaugums vidēji sastādīja tikai astoņus procentus. Vislielākais patvēruma meklētāju skaits Austrijā šobrīd ierodas no Afganistānas. Afgāņiem seko Krievijas pilsoņi, pamatā čečeni.
Atšķirībā no Vācijas, kur, pateicoties stabilajam stāvoklim ekonomikā, kancleres Angelas Merkelas vadītie konservatīvie iepriekšējā svētdienā guva pārliecinošu uzvaru, daudzi austrieši, neskatoties uz zemāko bezdarba līmeni Eiropas Savienībā (ES) un tautsaimniecības izaugsmes tempu, kas pārsniedz vidējo ES, izjūt netaisnu pāridarījumu, ko izraisa arvien lielākie tēriņi, kādus no valsts prasa pieaugošais patvēruma meklētāju skaits.
FPÖ noraida apsūdzības, ka tā būtu pret ārzemniekiem noskaņota partija un labprātāk sevi dēvē par "proaustrisku" partiju. Vienlaikus FPÖ brīdina par katoliskajai Austrijai draudošo "islamizāciju".
Tomēr pat FPÖ kritiķiem nākas atzīt, ka nav nekādu pierādījumu, ka partija būtu saistīta ar kādiem pret imigrantiem vērstiem vardarbīgiem incidentiem, kuri Austrijā tāpat ir reta parādība.
Jau tagad aptuveni 1,6 miljoni jeb 19% no Austrijas iedzīvotāju kopskaita ir pirmās vai otrās paaudzes imigranti. Aptuveni trešdaļa ieceļojuši no citām ES dalībvalstīm, vēl trešdaļa - no kaimiņos esošās bijušās Dienvidslāvijas, bet vairums atlikušo ir turki.
Pret turkiem vērstie noskaņojumi Austrijā ir tik spēcīgi, ka pašreizējam kancleram Verneram Faimanam, kurš pārstāv sociāldemokrātus, pagājušajā nedēļā televīzijas debatēs ar Štrahi nācās noliegt, ka viņš būtu pasūtījis priekšvēlēšanu plakātus turku valodā.
Vienlaikus austriešu neapmierinātība, šķiet, nav tik liela, lai sociāldemokrātu un konservatīvo koalīcija tiktu padzīta.
"Nav tā, ka austriešiem īpaši patiktu šī "lielā koalīcija", taču viņi nav tik nikni, lai vēlētos to padzīt," sarunā ar aģentūru AFP atzinis sabiedriskās domas pētniecības institūta SORA sociologs Kristofs Hofingers.
SPÖ un ÖVP pārmaiņus atradušās pie varas kopš 1945.gada, un lielāko laiku tās valdību stūrējušas kopīgi "lielās koalīcijas" sastāvā.
Tomēr jau desmitgadēm atbalsts abām lielākajām partijām pakāpeniski mazinājies, un iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2008.gadā, par sociāldemokrātiem un konservatīvajiem nobalsoja attiecīgi tikai 29 un 26%, kas ne tuvu nav salīdzināms ar abu partiju sniegumu pagājušā gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kad to atbalstītāju skaits pastāvīgi pārsniedza 40%
Aptaujas arī tagad liecina, ka valdošā koalīcija varētu saņemt pietiekoši daudz balsu, lai paliktu pie varas, neskatoties uz abu partiju atbalstītāju skaita nelielu kritumu. Tas gan apmierinātu Faimanu, kurš varētu saglabāt kanclera krēslu, un viņa pārstāvēto SPÖ, taču nebūt nav garantēts, ka to varētu vēlēties arī ÖVP, kas atklāti flirtē ar centriski labējas koalīcijas izveides iespēju.
Vislielākās izredzes izveidot šādu labēju koalīciju pastāvētu tad, ja konservatīvo sniegums būtu tik vājš, ka pašreizējam proeiropeiski noskaņotajam partijas līderim Mihaelam Špindelegeram nāktos atkāpties.
Tomēr visvairāk iespējamos FPÖ panākumus apdraud "Štronaha komanda", kurai aptaujas sola līdz pat desmit procentiem balsu, kas galvenokārt nāk no galēji labējo tradicionālā elektorāta vidus.
Neskatoties uz publiski izrādīto nievīgo attieksmi pret Štronahu, Štrahe neizslēdz iespēju sadarboties ar viņu potenciālās koalīcijas ietvaros.
Tomēr pat gadījumā, ja FPÖ paliks opozīcijā, tradicionālajām partijām nāksies tuvināties galēji labējo nostājai, ja eirozonā turpināsies krīze, uzskata sabiedriskās domas pētniecības institūta OGM vadītājs Volfgangs Bahmaijers.
"Es zinu (..), ka ir ievērojams procents vēlētāju, [kas balso] par SPÖ un ÖVP, nepārprotami proeiropeiskām partijām, [bet] kuri neatbalsta ES kursu," norāda Bahmaijers.
Šobrīd saskaņā ar aptaujām par SPÖ gatavojas balsot 26 līdz 27% austriešu, par ÖVP - 22 līdz 23%, par FPÖ - 20 līdz 21%, par "zaļajiem" - 14 līdz 15%, par "Štronaha komandu" - septiņi procenti, bet par Austrijas Nākotnes aliansi - divi procenti.