Par smēķēšanas kaitīgumu runā jau gadu desmitiem, taču vērā ņemamus rezultātus neesam sasnieguši. Visā pasaulē smēķēšanas izraisītās plaušu un sirds asinsvadu slimības vēl arvien ir galvenais nāves iemesls – arī Latvijā.
Latvijas valdība ik pa laikam pieņem lēmumus, kam vajadzētu samazināt tabakas patēriņu, tostarp palielina akcīzes nodokli, taču reālajā dzīvē viss ir citādi - cigarešu patēriņš pieaug. Smēķēt pieaugušam cilvēkam nevar aizliegt, bet veicināt izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un piedāvāt reāli strādājošus risinājumus, kā no tās atbrīvoties, gan ir atbildīgo institūciju spēkos. Savukārt jauniešiem līdz 18 gadu vecumam tabakas izstrādājumu pārdošana ir aizliegta, tāpēc pieturamies pie ar likumu noteiktā “aizliegtā” un “atļautā”, nevis bāžam visus vienā maisā.
Atkarību no smēķēšanas rada nikotīns, kas ir viena no tabakas sastāvdaļām. Tikai aptuveni 5% no visiem smēķētājiem, kas ir vēlējušies un centušies atmest, ir spējuši to arī izdarīt. Kopumā apmēram 70% smēķētāju vēlas atmest un ap 54% mēģina to arī reāli izdarīt. Nenoliedzami, ka nikotīna atkarība, tāpat kā jebkura cita narkotisko vielu atkarība, ir veselībai ļoti kaitīga, taču pats nikotīns nav pati nāvējošākā viela, kas izdalās smēķējot. Vislielākais ļaunums rodas tabakas un papīra degšanas procesā. Cigarešu dūmos ir vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku savienojumu, un aptuveni 100 no tiem ir apstiprināti kā kancerogēnas vielas, kas veicina vēža rašanos. Vairākas pasaules valstis, tajā skaitā Skandināvija, Lielbritānija, Jaunzēlande un citas, jau kopš 2010. gada meklē jaunus risinājumus, kā efektīvāk ierobežot smēķēšanu un mazināt tās kaitējumu. Viena no modernajām smēķēšanas kaitējuma samazināšanas pieejām, kas gūst arvien lielāku popularitāti, ir cigarešu aizstāšana ar mazāk kaitīgām alternatīvām, kur tabaka netiek dedzināta augstā temperatūrā. Lai arī jaunie produkti nav bez riska, tomēr tie var kļūt par mazāk kaitīgu alternatīvu smēķētājiem, kuri nespēj vai nevēlas atmest.
Arī Latvijas praksē nereti ir novērots, ka pēc tradicionālo cigarešu atmešanas, pārejot uz karsējamo tabaku, kas ir bezdūmu produkts, jau pēc pusgada ievērojami samazinās smēķētājiem raksturīgais rīta klepus, bet vēl pēc pusgada nikotīna lietošanu atmest pavisam ir daudz vieglāk. Lai gan smēķēšanai alternatīvie produkti Latvijā ir ienākuši jau pirms pieciem un vairāk gadiem, tradicionālo cigarešu smēķētāju skaits sarūk ļoti gausi - vēl arvien tradicionālās cigaretes ikdienā smēķē 90% no visiem nikotīna lietotājiem.
Kā viens no veiksmīgiem piemēriem tiek minēta Zviedrija, kas bija vienīgā Eiropas valsts, kurā līdz 2000. gadam ikdienas smēķētāju skaitu izdevās samazināt zem 20%. Savukārt šobrīd smēķētāju skaits nepārsniedz 4-5%. To izdevies panākt, lielā mērā pateicoties cigarešu alternatīvu popularitātei valstī. Zviedrijā kā tradicionālo cigarešu aizstājējs plaši tiek izmantota zelējamā tabaka jeb “snuss” un bezdūmu tabaka. Līdzīgu politiku ir izvēlējusies arī Zviedrijas kaimiņvalsts Norvēģija, kur ikdienas smēķētāju skaitu ir izdevies samazināt līdz 8%.
Arī Anglija ir asi iestājusies pret cigarešu dūmiem un paziņojusi, ka līdz 2030. gadam tajā vairs nebūs vietas tradicionālajām cigaretēm. Iepriekš minētie piemēri parāda, ka, veicot plašu izglītojošo darbu un skaidrojot sabiedrībai riskus un ieguvumus, ir iespējams samazināt smēķētāju skaitu.
Viens no šobrīd visplašāk apspriestajiem jaunās pretsmēķēšanas politikas piemēriem ir Jaunzēlande, kur valdība ir pasludinājusi mērķi panākt, lai līdz 2025. gadam valstī cigaretes smēķētu mazāk nekā 5% iedzīvotāju (Jaunzēlande bez dūmiem 2025). Jaunzēlande plāno pilnībā izskaust tradicionālās cigaretes, aizliedzot to pārdošanu iedzīvotājiem, kas ir dzimuši pēc 2008. gada. Tāpat no 2025. gada plānots ievērojami samazināt pieļaujamo nikotīna līmeni tabakas produktos, bet jau no 2024. gada paredzēts būtiski samazināt tabakas produktu tirdzniecības vietu skaitu. Jaunā valsts politika paredz atšķirīgu attieksmi pret tradicionālajām cigaretēm un mazāk kaitīgajām bezdūmu alternatīvām, uz kurām jaunie ierobežojumi neattieksies.
Atšķirīga attieksme pret dažādiem tabakas produktiem atkarībā no to kaitīguma arvien biežāk parādās arī citu Eiropas valstu normatīvajos aktos. Vācijā, apspriežot tabakas produktu reklāmas aizliegumu, tiek paredzēts izņēmums karsēšanas sistēmām un elektroniskajām cigaretēm. Savukārt Čehija, regulāri palielinot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, ievēro katra izstrādājuma atšķirīgo kaitējuma līmeni sabiedrības veselībai. Arī Grieķija iet līdzīgu ceļu un savos jaunākajos tiesību aktos nodala degošos tabakas produktus un mazāk kaitīgās alternatīvas bez degšanas un dūmiem.
Runājot par smēķēšanas ierobežošanu jauniešu vidū attiecībā uz bezdūmu produktiem - tas ir, e-cigaretēm un tā sauktajiem “saltiem”, kā galvenais arguments tiek minēta šo produktu patīkamā garša un smarža, kas vilina jauniešus pievērsties nikotīna lietošanai. Taču, aizliedzot bezdūmu produktus ar patīkamu garšu un smaržu, arī pieaugušajiem, kuri šos produktus ir izvēlējušies kā alternatīvu tradicionālo cigarešu smēķēšanai, tiek liegta iespēja savus paradumus īstenot mazāk kaitīgā veidā. Arī tad, ja alternatīvajiem produktiem tiks būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis un to pieejamība arī no ekonomiskajiem aspektiem būs apgrūtināta, ir naivi cerēt, ka smēķētājs ar 20 gadu stāžu šo netikumu atmetīs. Ir divi varianti - vai nu viņš atgriezīsies pie tradicionālajām daudz kaitīgākajām cigaretēm, vai pasūtīs internetā nepārbaudāmas izcelsmes alternatīvos produktus. Šajā gadījumā kaitējums veselībai var būt daudz lielāks! Nebūsim naivi - skolnieku smēķēšana nav saistāma ar produktu pieejamību veikalos. Godprātīgi pārdevēji jauniešiem prasa uzrādīt vecumu apliecinošus dokumentus, tajā pašā laikā apsveicama būtu arī likumsargu iesaiste kontrolē, kas paredzētu arī iespaidīgus sodus par nikotīnu saturošu produktu tirdzniecību personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Novērojumi liecina, ka nereti e-cigaretes, tostarp „saltus”, bieži arī internetā iegādātus nepārbaudītas kvalitātes izstrādājumus nelegālie tirgotāji piegādā tieši skolās. Tie lielā skaitā tiek pārdoti vecāko klašu skolēniem, kuri tālāk tos izplata visiem, kuri ir spējīgi par to samaksāt. Šādas situācijas nav retums, tāpēc, domājot par jauniešu atturēšanu no nikotīna atkarības, jāskatās ne tikai aizliegumu, bet arī kontroles virzienā, no skolu dežurantiem, skolotājiem un direktoriem līdz valsts un pašvaldības policijas uzraudzībai produktu tirdzniecības vietās.
Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijā norit darbs pie likumprojekta: “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Cerēsim, ka apakškomisija spēs pieņemt likumus, kas ir saskaņā ar sabiedrības veselības interesēm, neaizstāvot tradicionālo cigarešu ražotājus. Sen ir zināms, ka totāls aizliegums nenes gaidītos rezultātus, bet padara bagātākus nelegālos tirgoņus un organizētās noziedzības darboņus. Savukārt zaudētājs būs valsts budžets, kam garām - kontrabandistu maciņa virzienā - ripos neieņemto nodokļu nauda.
