Drīz darbs būtu jāsāk Rīgas pašvaldības aģentūrai “Rīgas digitālā aģentūra”, taču pastāv nopietnas šaubas, vai tās darbs būs efektīvs.
Kā liecina oficiālie dokumenti, “Rīgas digitālās aģentūras” darbības galvenais mērķis ir sekmēt pašvaldības digitālās transformācijas procesus, nodrošināt kvalitatīvus un uzticamus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus.
Lēmums par jaunas pašvaldības aģentūras izveidi tika pieņemts februāra sākumā. Toreiz, uzstājoties Rīgas domes sēdē, pilsētas mērs Mārtiņš Staķis teica interesantu frāzi: “Informācijas tehnoloģiju centram ir nepieciešams restarts!” Izklausās skaisti? Jā! Taču, īsti neizprotot tehnoloģiju pasauli, Rīgas mērs, pats to neapzinoties, izmantoja metaforu, kas man šķita ļoti zīmīga.
Ko tehnoloģiju pasaulē nozīmē padoms “Mēģiniet restartēt”? Tas nozīmē, ka problēmas cēloņi nav skaidri. Un kā risinājumu no bezizejas jums piedāvā pēdējo iespēju - “restartēšanas” maģiju. Cerot, ka vismaz tas palīdzēs.
Es kā IT nozarē strādājošs cilvēks vienmēr baidos par tik vienkāršu izeju no situācijas. Lai reāli atrisinātu problēmu, jums ir jāizpēta kļūdas vēsture, jāsaprot iemesli. Un tikai pēc tam jūs varat izlabot un restartēt. Bet tas ir tikai tādā gadījumā, ja jūs saprotat, par ko runājat. Bet, ja nesaprot, tad var izdomāt skaistu vārdu savirknējumu, lai iepriecinātu deputātus un žurnālistus.
Ja par digitālo transformāciju runājam nopietni, tad neatkarīgi no mūsu vēlmēm ir diezgan noteikti faktori, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Pirmais faktors ir integrēta stratēģija ar skaidriem transformācijas mērķiem. Stratēģija sniedz atbildes uz jautājumiem: “kāpēc?”, “ko?” un “kā?”, kas saistīti ar konkrētiem izmērāmiem rezultātiem. Bet aģentūras izveides dokumentos šie izmērāmie rezultāti netika minēti. Kā arī netika prezentēta skaidra uz rīdziniekiem un viņu vajadzībām orientēta attīstības vīzija.
Otrais faktors ir iesaistīšanās vadības izmaiņu procesā, no augstākā līdz vidējam līmenim. Nopietnas diskusijas par šo tēmu pēdējā gada laikā nav notikušas. Pat no pilsētas attīstības plāna digitalizācija pazuda jau diskusiju sākumposmos.
Trešais faktors - nopietnām izmaiņām ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti. Vai pašvaldības aģentūra spēj piesaistīt šādus cilvēkus? Atsevišķu šāda līmeņa speciālistu algas privātajā sektorā nekādi neiekļaujas valsts standartos. Tā noteikti ir īpašas diskusijas tēma. Bet fakts paliek fakts. Un mūsu gadījumā tas ir nopietns risks.
Ceturtais faktors - ar agile pieeju (elastīga pieeja programmatūras izstrādei) savienojama vadības filozofija. Ātra pielāgošanās, nezaudējot kopīgos mērķus. Šeit noteikti būs nepieciešams mainīt korporatīvo kultūru, kas ir ļoti grūts process.
Piektais faktors - efektīvs monitorings, lai sekotu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Aģentūras prezentācijā tika izmantots vārds “Jira”, kas ir komerciāla programmatūra kļūdu izsekošanai. Taču šāda sistēma viena pati vēl neatrisina monitoringa jautājumu. Un te atkal jārunā par sarežģīto korporatīvās kultūras izmaiņu procesu.
Sestais faktors - modularitāte un mūsdienu arhitektūra. Kā šis princips tiks ieviests jaunajos projektos? Kas notiks ar vecajiem projektiem? Vai tie tiks pārveidoti atbilstoši jaunajām prasībām?
Es ļoti šaubos, ka šie seši faktori tiks ņemti vērā un ka Rīgā sāksies reāls digitalizācijas process. Starp citu, no pieredzes zinu, ka digitalizācija parasti beidzas jau pie otrā punkta. Lai virzītu un atbalstītu pārmaiņas digitālajā jomā, ir jāveltī milzīgas pūles pat privātajā sektorā. Un ko tad lai saka par ierēdņiem, kuri bieži vien tikai apgūst budžeta līdzekļus. Efektīvas transformācijas iespējamība bez spēcīga spiediena no augšas ir tuva nullei, bet šim spiedienam nav kur rasties.
Lūk, tāpēc es neticu “Rīgas digitālās aģentūras” darba efektivitātei. Reālajā dzīvē mums radīsies vēl viena aģentūra, kuras īstais uzdevums būs Eiropas naudas apgūšana. Un pilsētai paveiksies, ja pa ceļam izdosies atrisināt arī kādas reālas problēmas.
***
Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija
