Tie 46% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju, kuri slavenajā SKDS aptaujā raidījumam “Kas notiek Latvijā?” par karu Ukrainā atbildēja, ka nenostājas nevienā pusē, jau tikuši nodēvēti par dzeguzes olu Latvijas ligzdā, par 5. kolonnu, par draudu mūsu valsts drošībai.
Es uzskatu, ka šis rezultāts atspoguļo 30 gados nepadarīto darbu. Trešdaļu gadsimta Latvija ir imitējusi vēlmi veidot vienotu tautu, bet patiesībā varas elite vienmēr ir guvusi politiskus labumus no sabiedrības sašķeltības. Asimilācija, nevis integrācija ir bijis “vienošanas” princips. Katru gadu 4. maijā svinot Neatkarības atjaunošanas deklarācijas dienu, esam no vēstures izsvītrojuši citu tajā pašā datumā pieņemto dokumentu, kurā tika solīts “turēt svētus Latvijas Republikai raksturīgos demokrātiskos nacionālo attiecību principus”. Un krievu atsvešinātība, attieksme pret valsts varu kā svešu ir neizbēgamas šīs divkosības sekas.
Bet vienlaikus minētie skaitļi dod arī cerību. Tie parāda, ka liela mūsu krievu sabiedrības daļa ir atrāvusies no tā krasta, kurā Krievijas varas televizors izklāsta savu redzējumu par pasaules kārtību. Daudziem ir grūti pieņemt faktu, ka valsts, ar kuru viņus saista valodas, kultūras, dzimtas vēstures saiknes, ir uzsākusi nežēlīgu, asiņainu karu pret brāļu tautu. Tam negribas ticēt, bet nākas…
Un mūsu lielais jautājums ir - palīdzēsim šai krievu sabiedrības daļai vai atgrūdīsim? Vai iekšēja rusofobija kļūs par normu? Vai norobežosimies no tiem, kuri sākuši šaubīties? Vai liksim cilvēkiem, kuriem nav citas dzimtenes kā vien Latvija, arvien justies šeit kā svešajiem? Latvijas spēks un drošība nav tikai bruņojumā un NATO klātbūtnē, bet - vispirms! - arī šajās izvēlēs.
Taču līdz ar visu lielo transformāciju, ko pašlaik piedzīvo pasaule, arī Latvijas krieviem ir pienācis laiks mainīties. “Es nepiedalos”, “nav mana daļa”, “lai viņi paši tiek galā” - šīs tik populārās atrunas neiesaistīties valsts politiskajā dzīvē vairs nav pieņemamas. Cik ilgi var lolot savu sāpi? Ja reiz esi šīs valsts daļa, tev ir jāpiedalās!
Ja jūti netaisnību - uzlabo šo pasauli, taču nevis tirgus līmeņa konfliktos, bet caur parlamentāro pārstāvniecību. Tikai tā var panākt, lai tavi samaksātie nodokļi atnāk pie tevis atpakaļ kā laba izglītība taviem bērniem, kā tiesības uz sabiedrisko TV, kā iespēja kopt savu kultūru un valodu. Jo tu esi Latvijai piederīgs krievs, tā ir tava valsts. Tava dzīve notiek šeit un tagad, nevis televizorā vai kādā ideālajā pasaulē, kuru neviens tev nav nolicis priekšā gatavu. Un, ja šeit ir tavas mājas, tad uzņemies līdzatbildību!
