Viens no mūsu valsts melnajiem rekordiem: mirstība ar diagnosticētu Covid-19 ir piecas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Kāpēc? Cik no šīm vairāk nekā 4000 nāvēm bija novēršamas?
Lai kā gribētu, valdība nevar šo satriecošo statistiku tā vienkārši paslaucīt zem tepiķa. Vajadzīga versija, ko, izglītības ministres vārdiem runājot, “sabiedrība varētu apēst”.
Un versija ir ģeniāli vienkārša - cilvēki paši vainīgi, ka mirst! Viņiem ir zema “veselības pratība” un “nepietiekama līdzestība” - tā situāciju sabiedriskajā televīzijā skaidro Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs. Cilvēki laikus neapmeklējot ārstu, neveicot vajadzīgos izmeklējumus, neievērojot mediķu rekomendācijas, nelietojot izrakstītos medikamentus. Tas viss noved pie hroniskām slimībām un kovida nāves pļaujas. Tad vēl iedzīvotāji ietiepīgi nevakcinējas un pakļaujas dezinformācijai, ko izplatot opozīcijas politiķi.
Ar lielu cieņu izturoties pret dr. Skridi kā mediķi, tomēr gribu norādīt, ka seku uzdošana par cēloņiem ir viena no demagoģijas metodēm.
Cik dienu jāgaida uz vizīti pie ģimenes ārsta? Cik mēnešu - uz izmeklējumiem? Uz atsevišķām operācijām - cik gadu?
Kāpēc mums ir vieni no lielākajiem pacientu līdzmaksājumiem? Kāpēc tik nepieejami kompensējamie medikamenti?
Kāpēc mums trūkst ģimenes ārstu, speciālistu? Kāpēc medmāsas ir absolūts deficīts?... Kāpēc mediķu atalgojums atpaliek ne tikai no pārticīgajām valstīm, bet arī no tuvākajiem kaimiņiem? Kāpēc arī šogad mediķus valdošais vairākums vienkārši “uzmeta”? Un šādus jautājumus var uzdot vēl un vēl.
Eiropas Savienībā vidēji veselības aprūpes budžets veido 7% no iekšzemes kopprodukta; Latvijā - 4,5%. Latvijā cilvēku dzīves ilgums ir viens no īsākajiem ES; Latvijā ir viens no augstākajiem novēršamās nāves rādītājiem… Un arī šo uzskaitījumu var turpināt vēl un vēl.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), ES Padome, Pasaules veselības organizācija gadu gadiem ir norādījušas, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei ir kritiski zems. Bet, cik akurāti mēs izpildām (un krietni pārsniedzam) NATO prasības, tik nesatricināmi ignorējam šo organizāciju norādes…
Ja nu kādu var vainot par zemu “veselības pratību” un nepietiekamu “līdzestību”, tad pirmām kārtām mūsu valdības daudzu gadu garumā.
