Mūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
Tāpēc gluži likumsakarīgi, ka vakcinācijas aptveres palielināšanai tiek izraudzīts tieši šāds ceļš. Pēc sagaidāmā rezultāta - apšaubāms, toties ar kādiem “blakusefektiem”! No visas 1,2 miljonu kovidloterijai paredzētās summas 40% nobirs pa ceļam. Labajai televīzijai, pareizu PR kantoru veidotai “publicitātei”, radošiem IT risinājumiem, pārbaudītiem auditoriem… Gan mediķu organizācijas, gan tiesībsargs norāda uz ētiska rakstura problēmām kovidloterijas sakarā - vai ar cilvēku veselību saistītus jautājumus var risināt ar šādu “uzpirkšanas” metodi? Taču uzpirkšana un draudi ir tas instrumentārijs, ko mūsu valdība pārvalda vislabāk - vai nu burkāns, vai pātaga. Bet tauta nav ēzelis: cilvēki vēlas cieņpilnu sarunu, kas sniedz atbildi uz neskaidrībām, noņem bažas, iedrošina, argumentē, pārliecina. Tādas nav, un rezultātu mēs redzam vakcinācijas aptveres rādītājos. “Saskaņas” biedri iestājas par vakcināciju, taču tas jāpanāk ar argumentētu pārliecināšanu. Gan valdības merkantilā loterija, gan obligātas vakcinēšanās prasības atsevišķu profesiju pārstāvjiem dzen gluži pretējā grāvī - spiediena un pretspiediena likumi darbojas ne tikai fizikā. Ja cilvēku uzticēšanos zaudējusi valdība pret sabiedrību lieto ēzeļu pārliecināšanas metodes, tad kā atbildes reakciju, visticamāk, var dabūt iespītēšanos. Dārgs, neefektīvs un bīstams ceļš.
