Latvijā otrā ārkārtējā situācija izsludināta no 2020. gada 6. novembra, nosakot stingrus ierobežojošus pasākumus, kā rezultātā turpinās uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana, darbiniekiem iegūstot bezdarbnieka statusu.
Šā gada janvārī reģistrēti 72 612 bezdarbnieki, gadu iepriekš šajā mēnesī bija 58 832 bezdarbnieki, tajā pašā laikā arī vakanču skaits ir samazinājies - 2019. gada janvārī bija ap 30 000, bet šī gada janvārī ap 14 000 vakanču.[1] Pakalpojumu nozarēs darba vietu samazinājums bijis straujš, jo tieši tās visvairāk pakļautas epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un šo nozaru darba vietu skaita atkopšanās nenotiek ātri - nodarbināto skaits joprojām ir būtiski mazāks nekā pirms krīzes.[2] Vislielākais bezdarbnieku skaits ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem - ap 20 000 personu, savukārt vecuma grupa no 55 līdz 74 gadiem ir piedzīvojusi straujāko bezdarbnieku skaita pieaugumu 2020. gada otrajā pusē.[3]
Tātad kas ir bezdarbnieks, kurš zaudējis darbu Covid-19 krīzes ietekmē? Viena no iespējām, ka tā ir persona vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kas nesen ieguvusi augstāko izglītību vai vēl turpina to iegūt, apvienojot mācības ar darbu viesnīcā, kafejnīcā, kultūras, reklāmas vai izklaides nozarē. Katrā ziņā - ir tikko uzsāktas darba attiecības un ir ticība, ka tad, ja neies tik spīdoši, varēs nomainīt darbavietu. Viņi noteikti bija pārliecināti, ka nezaudēs darbu tik drīz, bet diemžēl šādu situāciju neviens nevarēja paredzēt.
Un otrā grupa, kurā arī ir ļoti daudz bezdarbnieku, ir personas vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem. Tā, iespējams, vairs negūst ienākumus vismaz jau sešus mēnešus, pārstāv dažādas nozares un neilgi pirms došanās pensijā ir zaudējusi nozīmīgus ienākumus. Šī vecuma grupa jau vismaz 30 gadus veic iemaksas pensijas apmēra palielināšanai, lai nodrošinātu sev cienīgas vecumdienas, bet šobrīd, ārkārtas apstākļu spiesti, ir atstāti bez ienākumiem un bez iespējas turpināt veikt iemaksas savai nākotnei.
Pasaulei jau vairāk nekā gadu ir jācīnās ar milzīgām izmaiņām sabiedrībā, ekonomikā un darba tirgū. Neizskatās, ka tuvākajā laikā pandēmijas izraisītā krīze apstāsies, tāpēc valstij nekavējoties nepieciešams pasargāt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Šobrīd pieņemtais 500 eiro pabalsts ir patīkams un visnotaļ nepieciešams atbalsts ģimenēm ar bērniem, bet nevar arī aizmirst par ilgtermiņa problēmām, kuru risināšanai var nepietikt ar vienreizēju pabalstu.
No 2020. gada 1. janvāra mainījās bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums - no 9 mēnešiem uz 8 mēnešiem. Diemžēl šādu krīzi neviens nevarēja paredzēt, un lēmums nebija atbilstošs 2020. gada ekonomiskajai situācijai, kādā nonāca iedzīvotāji, līdz ar to ieviesa bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalstu var saņemt, ja ārkārtējās situācijas dēļ persona nav atradusi darbu. Bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā ne ilgāk par 4 mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam, un tā apmērs ir tikai 180 eiro. Līdz ar to, ja persona sākusi saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu 2020. gada novembrī, tad tiesības saņemt šo pabalstu ir līdz 2021. gada februārim, bet ārkārtējā situācija vēl turpinās, kā arī ikdienas izdevumi ziemas periodā palielinās, palielinoties arī komunālo maksājumu summai. Brīvo darba vietu skaits arvien vairāk samazinās, līdz ar to, visticamāk, bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmējiem nebūs iespēja atrast darbu, un viņi paliks bez sociālā atbalsta ārkārtējās situācijas laikā.
Eksperti norāda, ka ir pēdējais laiks pastiprināt sociālo palīdzību, kuras sniegšanā Latvija atpalika jau pirms Covid-19 krīzes. Šī brīža situācija palielinājusi ienākumu nevienlīdzību Latvijā, jo biežāk darbu zaudējuši zemāk apmaksāto profesiju pārstāvji. Līdz ar to, lai pēc iespējas vairāk mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu iespēju saņemt pabalstu personām, kuras veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, valdībai būtu jārīkojas, jāatbalsta darbspējīgā vecuma iedzīvotāji un jāpagarina bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksa ilgāk par četriem mēnešiem, kā arī jāpalielina saņemtā pabalsta apmērs vismaz līdz 250 eiro.
Ieviešot minētās izmaiņas, netiktu apdraudēta iedzīvotāju pirktspēja, līdz viņi varēs atgriezties savās iepriekšējās darba vietās vai atradīs jaunu darba vietu, turklāt tas stiprinātu Latvijas ekonomiku un veicinātu tās izaugsmi. Jāatceras, ka iepriekšējā krīzē Latvija zaudēja ļoti daudz darbspējīgo iedzīvotāju, līdz ar to Ministru kabinetam, kas šobrīd domā par jauniem investīciju būvobjektiem, būtu jādomā arī par to, kā pietiekami atbalstīt un noturēt darbaspēku Latvijā. Protams, neraugoties uz īstermiņa palīdzības pabalstiem, ir straujāk jāsāk domāt arī par ilgtermiņa risinājumiem sociālo pabalstu jomā.
******
[1] Barisa-Sermule, L., (14.02.2021) Covid-19 krīzē bezdarbs ieilgst, pabalsti izsīkst. Vai, plānojot atbalstu, bezdarbnieki piemirsti? Izgūts no https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/covid-19-krize-bezdarbs-ieilgst-pabalsti-izsikst-vai-planojot-atbalstu-bezdarbnieki-piemirsti.a392863/
[2] Krasnopjorovs, O., (26.01.2021) Darba tirgus Covid-19 krīzes ēnā: septiņi fakti. Izgūts no https://www.makroekonomika.lv/darba-tirgus-covid-19-krizes-ena-septini-fakti
[3] Centrālās statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis 2020. gada decembrī. Izgūts no https://www.csb.gov.lv/lv/Statistika/Covid19/bezdarba-limenis-2020-gada-decembri
