Pēdējā laikā strauji pieauga apkures, elektrības, gāzes tarifi, kam sekoja cenu palielinājums vairākiem produktiem un pakalpojumiem. Un lielākā daļa pensionāru knapi savelk galus kopā. Situācija ir ļoti nopietna, un tādēļ ir jāatgriežas pie pensiju indeksācijas divas reizes gadā. Šim mērķim varētu novirzīt daļu uzkrājuma no valsts speciālā budžeta.
Pensiju indeksācijas sistēma tika ieviesta, lai nodrošinātu, ka pensijas nesamazinās inflācijas, cenu pieauguma un citu ekonomisko rādītāju ietekmē, jo pensiju nosaka tās piešķiršanas brīdī un to pārskata diezgan reti.
Laika posmā no 2004. līdz 2008. gadam ekonomiskā situācija Latvijā bija ārkārtīgi nestabila, un Saeima pieņēma pilnīgi pareizu lēmumu: ja inflācija valstī pārsniedz piecus procentus, tad pensijas indeksē divas reizes gadā - pavasarī un rudenī. Pēc tam valstī sākās ekonomiskā izaugsme, inflācija samazinājās līdz minimumam, un šī norma pārstāja darboties.
Taču tagad situācija ir krasi mainījusies. Pēdējā laikā strauji pieauga apkures, elektrības, gāzes tarifi, kam sekoja cenu palielinājums vairākiem produktiem un pakalpojumiem. Pensionāri cenu kāpumu izjūt īpaši smagi, un liela daļa nespēj segt komunālos pakalpojumus un primārās vajadzības. Īpaši straujo maksas par komunālajiem pakalpojumiem kāpumu šajā ziemā izjūta vientuļie vai atsevišķi dzīvojošie pensionāri.
“Saskaņas” deputāti rosināja ieviest grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un indeksēt pensijas - nevis atkarībā no inflācijas pieauguma, bet gan atbilstoši vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumam, kas ļautu ātrāk reaģēt uz situāciju. Piedāvājam šādu pieeju: ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika posmā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz esošā gada 31. janvārim ir nemainīgs vai pārsniedz piecus procentus, tad pensijas tiek pārskatītas divas reizes gadā - 1. aprīlī un 1. oktobrī. Pārrēķinot tiek ņemts vērā arī algu pieaugums valstī. Un arī datumi nav izvēlēti nejauši, jo aprīlī pensiju indeksācija ļautu senioriem vismaz nedaudz uzlabot savu finansiālo stāvokli pēc apkures sezonas beigām un nomaksāt parādus par siltumu, savukārt oktobrī - sagatavoties jauniem izdevumiem ziemas periodā.
Bet Saeimas vairākums noraidīja “Saskaņas” virzītos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.
Gribu uzsvērt, ka šobrīd valsts sniegtais 4x20 eiro pabalsts pensionāriem (no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. maijam) nesegs straujo cenu pieaugumu komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pārtikas precēm, kas ir pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi pensionāriem.
Aprēķini liecina, ka pensiju indeksācija 2022. gada valsts budžetam būtu izmaksājusi apmēram 30 miljonus eiro.
Pērn speciālajā budžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi atlikums jeb uzkrājums 200 miljonu eiro apmērā tika novirzīts valsts kasē. Savukārt šogad uzkrājums ir plānots 52 miljonu eiro apmērā.
Uzkrājums ir pietiekams, un to vajadzētu izmantot, ņemot vērā, ka vidējā pensija ir nedaudz vairāk par 400 eiro un šobrīd inflācija konkrētā patēriņa groza pensionāriem ir aptuveni 10%.
Manuprāt, būtu lietderīgi paņemt naudu no uzkrājumiem un palielināt pensionāru ienākumus. Pensiju indeksācija dotu reālu iespēju palīdzēt pensionāriem šajos grūtajos laikos, jo pensionāri ir mūsu sabiedrības visneaizsargātākā grupa.
***
Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija
