Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi ir tik apjomīgi, ka visu pārvietot kara apstākļos nebūs iespējams. Uz drošu vietu varēs nogādāt tikai nelielu daļu no vēstures liecībām. Latvijas vissenākā daļa Muzeju krātuvē ir agrais akmens laikmets. Šeit ir neskaitāmas lauskas, krama gabaliņi, kaulu paliekas, varētu teikt – ragi, nagi un visas visneiedomājamākās lietas, kuras atrastas dažādos izrakumos. Nosacītais senākais atradumu vecums datējams ar 9. g.t. p.m.ē..
Muzeja krājumā ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu. Tostarp arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības. Krājuma kolekcijas atrodas Pulka ielā 8, Latvijas Muzeju krātuvē. Arheoloģijas departamentā ir ap 400 000, Vēstures departamentā ir ap 280 000, Etnogrāfijas nodaļā ap 90 000, Numismātikas kolekcijas krājumu veido monētu, bonistikas, medaļu un faleristikas kolekcijas - ap 160 000 glabāšanas vienību.
Arheoloģiskos izrakumos priekšmeti tiek atrasti atšķirīgās saglabāšanās pakāpēs. Tos reizēm pamatīgi sagrauzis laika zobs. Kādā kastītē redzami dažādi akmens gabaliņi, kuri pirmajā acu uzmetienā šķiet parasti laukakmeņi. Taču iedziļinoties var redzēt, ka akmens ir bijis apstrādāts. Senatnē tas, iespējams, bijis cirvis. "Neatkarīgā" ieslīgst senatnes izpētē, un aizraujas elpa no priekšmetu dažādības. Muzeju krātuvē redzamas vissīkākās detaļas, māla podi, tautastērpi, zīmējumi un citi dārgumi. Šo dārgumu lādi izrāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Agrā un vidējā neolīta laikā podu apakšējā daļa bijusi smaila, nevis kā tagad - plakana. Plakans poda dibens keramikai parādījās vēlā neolīta laikā. Muzejā ir tikai viens, no lauskām salīmēts oriģināls no Sārnates apmetnes. Taču redzamas arī trīs kopijas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā glabājas 1950. gados atrastais Sārnates koka elks, kas datēts ar 3600.—3000. gadu p.m.ē. Tas ir koka stabs, kura augšdaļā izcirsta cilvēka seja. Tā ir unikāla, koka stumbrā veidota 1,68 metrus augsta skulptūra, ko daži zinātnieki uzskata par senāko zināmo elku Latvijas teritorijā.
Šeit glabājas ziemeļbrieža ragi, kuru vecums lēšams vairāk nekā 10 tūkstoši gadu. Kolekcijā atrodas arī mamuta zobs un daļēji pārakmeņojies ilknis. Veiktās analīzes atklāja, ka tie ir 32-34 tūkstošus gadu veci. Tomēr mūsu senči mamutus nav sastapuši, jo līdz šim nav atrasts neviens no mamuta kauliem darināts rīks vai rotaslieta.
Latvijā vissenākie cilvēka darinātie priekšmeti nāk no Laukskolas apmetnes. Tie ir krama kasīkļi, krama šķilas, bultu uzgaļi. Krams, no kura darināti šie priekšmeti, nācis kopā ar cilvēkiem no citām zemēm, jo Latvijā pieejamais krams ir sliktas kvalitātes. Labi krama priekšmeti atrasti Lubānā.
Starp jaunāku laiku uzglabāšanas kastītēm redzamas arī 30. gadu uzglabāšanas kastes, kuras pašas par sevi jau ir kļuvušas par vēsturiskiem objektiem. Modernās kastītes ir ar īpašu iekšējo virsmas pārklājumu. Viss ir pārdomāts, lai visi priekšmeti atrastos tādā vidē, kādā tos nepieciešams uzglabāt.
Citā telpā redzamas būvdetaļas no Rīgas pils. Plīts virsma, sienu dekori, ķieģeļi un citas detaļas. "Tas, kas zviedriem ir Birka, mums ir Daugmale," teic A. Radiņš un rāda senas bronzas rotas. Liels retums ir atrast vairogu metāla daļas - umbonus. Tādi gan ir muzeja krājumos, tiesa, to vizuālais izskats prasās pēc atkārtotas restaurācijas. Umbons ir vairoga vidusdaļas apkalums. Tā uzdevums bija uztvert pretinieka ieroča triecienu, kā arī pasargāt aizsardzības rīka satverošo roku. Šī detaļa bijusi piekniedēta vairoga centrā un izvirzīta ārpus tā plāksnes. Umbons raksturīgs tikai bagātāku karavīru bruņojumā esošajiem vairogiem.
Kaut muzeji uz jaunuzceltajām telpām pārcēlušies 2020. gadā, daudzas lietas joprojām gaida savu piekārtošanas un pārskatīšanas rindu. Priekšmetu ir daudz, līdz ar to arī darba muzejniekiem netrūkst. Ja kāds priekšmets ir sācis niķoties, tas ir pārvešanas rezultāts - atvests no stabilas temperatūras citā vidē. "Muzejs regulāri veic priekšmetu pārbaudes. Tajās piedalās arī restaurators. Ja nepieciešama restaurācija, priekšmets nokļūst pie restauratora," skaidro A. Radiņš.
Šobrīd tekstila restauratori aizņemti ar zelta diegu piemeklēšanu violetam katoļu mācītāja tērpam. Krāšņais apmetnis izklāts uz galda un ir gatavs jaunai elpai. Izpēte jau veikta. Fliterītis kārtās apdarināts ar kapara, sudraba un zelta diegiem. Savukārt aiz citām durvīm uz restaurācijas galda stāv veca kaujas ķivere. Tā ir arheoloģijas priekšmetu restaurācijas telpa. Bruņucepure atceļojusi no Altenes viduslaiku pils. 1963. gadā un 1964. gadā pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves applūdināšanas Altenes pilsdrupās notika arheoloģiskie izrakumi. Izrakumos pils vietā atrasti ieroči (dzelzs bultas, bruņucepure, dunči utt.), kā arī atklāta īpatnēja apkures sistēma pils telpu apsildīšanai ar silto gaisu. Arheoloģiskos izrakumos atrastās senlietas liecina, ka jau 8. gadsimtā Altenes pils vietā bijusi sēļu dzīvesvieta.
