11. maijā Čehijas pilsētā Ostravā ar spēli pret Poliju Latvijas hokeja izlase uzsāks 2024.gada pasaules čempionātu un mēģinās piepildīt visas tautas karsto vēlmi atkal būt vienai no planētas labākajām vienībām pēc izcīnītās sensacionālās bronzas medaļas pērn. Latvijas valstsvienība galvenā trenera Harija Vītoliņa vadībā čempionātā sastapsies ar bezprecedenta sabiedrības spiedienu – fani nebūs gatavi pieņemt neiekļūšanu vismaz ceturtdaļfinālā.
Pasaules hokeja čempionāti notiek katru pavasari, un Latvijas hokeja izlase tiesības piedalīties augstākās divīzijas turnīrā pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas izcīnīja 1996. gadā Eindhovenā, kad izlase triumfēja pirmās divīzijas turnīrā un pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem tomēr iekļuva elitē. 1997. gada debijas čempionātā augstākajā divīzijā Latvija pārsteidza hokeja pasauli ar neizšķirtiem pret Kanādu un Zviedriju, bet talantīgā komanda līdz medaļām neaizsniedzās, iegūstot respektablo 7. vietu.
Hokeja pavasaris Latvijā jau no 1997. gada turnīra Somijā kļuva par sava veida valsts vienotības, lepnuma un patriotisma avotu - trīs līdz pieci tūkstoši līdzjutēju ik gadu devās izlasi atbalstīt klātienē, bet simti tūkstošu vēroja spēles tiešraidē pie TV ekrāniem.
Rit desmitgades, līdzjutēju un hokejistu paaudzes ir mainījušās, bet hokeja fenomens joprojām ir dzīvs, un tūkstošiem vecāku, kuri ved bērnus uz hokeja nodarbībām jau no pirmsskolas vecuma, cer, ka kādu dienu arī viņu lolojums varētu lepni uzvilkt hokeja izlases formas tērpu un aizstāvēt valsts godu pasaules arēnās. Hokejs mums ir kā pašapliecinājums, ka ir jomas, kur varam būt vieni no labākajiem pasaulē. Lai arī tas ir šaurs nišas sporta veids, Latvijas ierindas līdzjutējs ar milzu degsmi gaida maiju, kad atkal notiks pasaules čempionāts.
Līdz šim augstākais mūsu valstsvienības sasniegums bija iekļūšana ceturtdaļfinālā, kas nozīmē būt labāko astotniekā pasaulē. To izdevies sasniegt vairākkārt, bet šī barjera allaž izrādījās par augstu. Pērnā gada pasaules meistarsacīkstes risinājās Latvijā un Somijā, tā bija 26. reize mūsu komandai pasaules hokeja elitē, un šoreiz visi “kauliņi sakrita pareizi”. Tas ļāva uz mirkli “sajukt prātā” visai valstij - pēc ceturtdaļgadsimta ilgas gaidīšanas Latvijas hokeja izlase ¼ finālā Rīgā pārspēja Zviedriju, turpinājumā Somijā sekoja neveiksme labā pusfināla spēlē pret Kanādu, bet mačā par trešo vietu Latvija pagarinājumā pārspēja vairāk nekā 150 reizes lielāko valsti iedzīvotāju skaita ziņā ASV.
Tas bija īsts “brīnums uz ledus”, jo hokejistu ikdienā pārstāvētie klubi un meistarības līmenis nesolīja triumfu pret komandām, kur spēlēja daudzi meistari no pasaules spēcīgākā čempionāta - Nacionālās hokeja līgas.
Treneris Harijs Vītoliņš, kurš ir izcilas dinastijas pārstāvis Latvijas hokejā, deviņdesmitajos gados ar saviem sviedriem, raksturu un meistarību sekmēja Latvijas iekļūšanu pasaules spēcīgāko izlašu sabiedrībā kā spēlētājs. Vītoliņš hokejā panākumus guva kā galvenā trenera Oļega Znaroka asistents - triumfs olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos kopā ar Krievijas izlasi, vairākkārtējs Krievijas čempionāta uzvarētājs. Individuāli kā galvenajam trenerim Harijam Vītoliņam lielu panākumu pirms triumfa Somijā nebija. Tomēr Latvijas hokeja stratēģis savāca meistarīgu palīgu komandu, kurā bija Artūrs Irbe, Lauris Dārziņš, Artis Ābols, Ēriks Visockis-Rubenis un citi speciālisti, spējot perfekti sagatavot komandu visam čempionātam.
Hokeja eksperti uzsver nebijuša līmeņa fizisko sagatavotību Latvijas izlasē visa čempionāta gaitā, prasmi pēc ļoti smagām spēlēm aizvadīt augstā līmenī un uzvarēt arī nākamo maču. Pasaules līmenis komandas kopējā fiziskajā sagatavotībā deva Latvijai arī lielu psiholoģisko pārliecību un briedumu, kas palīdzēja lauzt ļoti grūtas spēles turnīra laikā - pēdējo piecu minūšu laikā mačā pret Šveici Latvijai obligāti bija jāpanāk vismaz neizšķirts, un komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš to paveica, ievedot Latviju ceturtdaļfinālā. Ja Latvija būtu piekāpusies šveiciešiem, nekādas bronzas nebūtu. Savukārt ceturtdaļfinālā Rīgā, skatītāju iedvesmoti, Latvija pārspēja vienmēr augstā līmenī spēlējošos favorītus zviedrus.
Iegūtās bronzas medaļas bija būtiskas visai valstij - pirmo reizi pēc sporta sasnieguma Saeima pieņēma lēmumu par oficiālu brīvdienu valstī, hokejistus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja vismaz 30 tūkstoši līdzjutēju. Šos mirkļus nekad neaizmirsīs ne paši hokejisti, ne arī līdzjutēji.
Hokeja fani ir maksimālisti, un diez vai visi reāli saprot, cik unikāls ir pagājušā gada triumfs, kad Latvijas izlase ieguva bronzas medaļas. Pasaules rangā Latvija pēc panākuma nostiprinājusies labāko desmitniekā - priekšā ir masveidīgākas valstis ar vairāk augsta līmeņa hokejistiem šobrīd. Šī gada čempionāts Čehijā būs milzu pārbaudījums visiem - hokejistiem, treneriem, līdzjutējiem. Nosargāt iegūtās pozīcijas būs ārkārtīgi grūti, Latvijas izlases sastāvā nav pasaules vadošie spēlētāji, tāpēc līdzjutējiem jābūt saprotošiem, lai kā arī čempionāts noslēgtos.
Novērojumi no Latvijas izlases nometnes dara uzmanīgu - valstsvienībā ir cilvēki, kas šobrīd sevi vērtē nedaudz augstāk nekā vajadzētu, ir daļa pašpārliecinātības. Hokejs kļūdas nepiedod, visu nāksies pierādīt ledus laukumā no jauna un katrā spēlē. Var dabūt pa augsti paceltajiem deguniem. Hokejistiem vēlams aizmirst pērnā gada triumfu un no pirmajām sekundēm katrā treniņā vai spēlē strādāt ar maksimālu atdevi, neļaut uzskatīt, ka kaut kas pienākas pērnās bronzas dēļ. Nepienākas. Galvenajam trenerim Vītoliņam un visam treneru štābam ir jāpaveic milzu darbs tieši izlases psiholoģiskās sagatavošanas fāzē. Tas daudz ko izšķirs.
Pasaules hokeja čempionātā augstākajā divīzijās spēlē 16 komandas, tās sadalītas divās apakšgrupās pa astoņām katrā. Apakšgrupu turnīrā jāaizvada septiņas spēles, tikai četras labākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā, kur pretim stāsies otras apakšgrupas vadošās vienības. Latvija spēlēs Čehijas austrumu pilsētā Ostravā, ja kvalificēsies izslēgšanas spēlēm - mačus turpinās galvaspilsētā Prāgā.
Latvija pasaules čempionātā būs vienā apakšgrupā ar ASV, Slovākiju, Zviedriju, Vāciju, Kazahstānu, Franciju un Poliju. Lai sasniegtu ceturtdaļfinālu, aiz sevis jāatstāj vismaz četras izlases. Pēc potenciālā spēku samēra Latvijas izlasei vajadzētu pieveikt Poliju, Franciju un Kazahstānu, ar kurām arī jāaizvada pirmās trīs spēles šogad, vēlams visās izcīnīt uzvaras pamatlaikā, lai iegūtu maksimālo punktu skaitu. Tālāk sekos smagsvari - Vācija, Zviedrija, Slovākija un ASV. Kāda no šī lielā četrinieka būs jāatstāj aiz borta.
Iespējams, visreālāk to būs izdarīt ar Slovākiju, ko apsteidzām pirms gada Rīgā un atstājām bez ceturtdaļfināla. Jāatzīmē gan, ka mačā slovākiem zaudējām un Ostravā viņiem būs ne mazāks atbalsts tribīnēs kā Latvijai, hokeja talantu ziņā Slovākija šobrīd ir labāka vienība par mūsējiem. Mēs pretī liksim komandas spēli, disciplīnu, gudru taktiku un fizisko sagatavotību. Tas nebūs viegli, bet jau apakšgrupu posmā Latvijai būs “būt vai nebūt” spēles. Prognozēt kaut ko ir patiesi grūti, daudz izšķirs Latvijas izlases gatavība turnīram kopumā, kā arī spēja parādīt labāko sniegumu konkrētā dienā. Čempionāta spēļu kalendārs paredz, ka Latvijai pret Slovākiju būs jāspēlē 19. maijā, tā būs sestā no septiņām apakšgrupu cīņām, turklāt mūsu komandai nāksies spēlēt divas dienas pēc kārtas - iepriekšējā dienā būs aizvadīta smaga spēle pret vienu no grupas favorītēm Zviedriju.
Skaidrs, ka Latvijas izlase izdarīs maksimumu, lai uzvarētu pēc iespējas vairāk spēļu un pasniegtu valstij neaizmirstamas emocijas, tomēr sportā vienmēr ir pretinieks, kas jāpārspēj. Arī pretinieks vēlas uzvarēt, un šeit var sanākt dažāds rezultāts. Līdzjutējiem būtiski novērtēt pagājušā gada čempionāta trešās vietas izcilību un būt saprotošiem, ja šogad panākumam pietuvoties neizdosies. Mēs varam būt droši, ka vīri atdos visus spēkus par Latviju.
2023. gada pasaules čempionāta varonis un turnīra labākais vārtsargs Artūrs Šilovs šajā pasaules čempionātā droši vien Latvijai palīdzēt nevarēs, jo turpinās viņa klubu sezona Ziemeļamerikā. Šilovs bija nenovērtējams faktors bronzas izcīnīšanā, bet šobrīd Latvijai stratēģiski vienmēr svarīgajā vārtsarga pozīcijā būs nepieciešams cits vilcējs. No Nacionālās hokeja līgas valstsvienībai nācis palīgā Elvis Merzļikins - pieredzējis, meistarīgs vārtsargs. Viņa personība ir ļoti ekspansīva, egoistiska. Tas sportā nav netipiski un arī nav slikti, taču šādos apstākļos ne vienmēr izdodas izveidot labu kontaktu ar komandas biedriem. Mikroklimats komandā ir ļoti būtisks jebkurā izlasē. Merzļikins ir labākais no pieejamajiem vārtsargiem meistarības ziņā, bet izlases vienotību un panākumus veido ne tikai individuālā meistarība. Labu sezonu Vācijā aizvadīja vārtsargs KristersGudļevskis un vēl viens šīs pozīcijas spēlētājs Šveices čempionātā Ivars Punnenovs. Izvēle izlasē ir. Gan vārtsargu trenerim Artūram Irbem, gan galvenajam trenerim Harijam Vītoliņam viens no lielākajiem izaicinājumiem būs Merzļikina integrēšana izlases spēlē un komandas ikdienas dzīvē. Tas nebūs viegli. Bet jāizdara viss, lai no tā iegūtu gan izlase, gan pats Elvis.
Merzļikins jau vairākus gadus ir stabils vārtsargs Nacionālajā hokeja līgā, tomēr nav sasniedzis tos augstumus, ko pats ir vēlējies, arī viņa pārstāvētā komanda no Kolumbusas kūļājas pa turnīra tabulas beigām. Izlases vadībai jāmēģina ievirzīt Merzļikinu pozitīvā gultnē, lai vilšanās klubu sezonā un uzkrātais stress pārvērstos pozitīvā sportiskā niknumā un valstsvienības līdera īpašībās.
Latvijas izlasei pasaules čempionātā nāksies iztikt bez vēl vairākiem pagājušā gada vadošiem spēlētājiem, valstsvienības galīgais sastāvs pasaules čempionātam tiks nosaukts dažas dienas pirms tā atklāšanas, kas paredzēta 10. maijā. Savainojumu dēļ var nākties ieviest korekcijas arī pašreizējā kandidātu virknējumā.
Spēļu kalendārs Latvijai 2024. gada pasaules čempionātā:
11. maijs 17.20 Latvija - Polija
12. maijs 17.20 Latvija - Francija
14. maijs 17.20 Latvija - Kazahstāna
15. maijs 17.20 Latvija - Vācija
18. maijs 13.20 Latvija - Zviedrija
19. maijs 21.20 Latvija - Slovākija
21. maijs 17.20 Latvija - ASV
