1524. gads mūsu vēsturē iegājis ne tikai ar luterāņu reliģiskajiem grautiņiem Livonijā, bet arī vissenākās publiskās bibliotēkas dibināšanu, kas sākotnēji bija zināma vienkārši kā “Bibliotheca Rigensis” un tagad ir Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Par godu tās piecsimtgadei publikai pieejamas vissenākās krājuma grāmatas.
“Pie grāmatu apskates varat ieslēgt papildu gaismas, taču pēc tam aizejot atkal izdzēsiet, jo pārāk spilgta gaisma grāmatām nenāk par labu, tās sāks dzeltēt un izbalēt!” — tādus norādījumus tauta saņem no Akadēmiskās bibliotēkas personāla, aplūkojot vissenākās rakstītās vērtības, kādas mūsu valstī uzkrātas vēl gadsimtiem ilgi pirms Latvijas Republikas nodibināšanas. Neuzkrītošā ēka Rīgas klusajā centrā Rūpniecības ielā 10, kas sevī slēpj nenovērtējami svarīgus literāro darbu pirmizdevumus, līdz 19. aprīlim savā otrajā stāvā aicina visus interesentus aplūkot elpu aizraujošus retumus.
Zem vienkāršiem stikla vākiem, kādi sedz speciālas senatnīgas koka vitrīnas, apskatāmas vairākas grāmatas no tām pašām pirmajām septiņām, kuras ar Rīgas rātes lēmumu 1524. gadā tika nodotas jaunas bibliotēkas aizsākšanai ar norādi, ka tai jābūt publiski pieejamai bibliotēkai. No kurienes šīs grāmatas tika ņemtas — šī stāsta daļa gan nav tik patīkama: grāmatas ieguva, reformācijas laika grautiņos izlaupot baznīcas un klosterus, kuru bibliotēkas pirms tam nebija publiskas. Neraugoties uz šādu iesākumu, “Bibliotheca Rigensis” nākamo gadsimtu gaitā apauga ar mecenātu dāvinātiem, sistemātiski iepirktiem, no Pēterburgas un citurienes apmaiņas ceļā utt. iegūtiem vērtīgiem izdevumiem. Mūsdienās, kad iestāde nes LU Akadēmiskās bibliotēkas nosaukumu, darbinieki lepojas — lai kādas karadarbības un sērgas nebūtu nākušas pāri mūsu zemei, bibliotēka ir tā iestāde, kas nekad nav pārstājusi strādāt un nekad nav tikusi aizvērta visa pustūkstoša gadu laikā.
Šodien izstādīti vairāki spilgti paraugi ar pirmajām drukātajām grāmatām, tajā skaitā gan no pašas pirmās Johana Gūtenberga spiestuves nākušas lappuses, gan pirmā Rīgas tipogrāfa Nikolausa Mollīna drukājumi. Apskatāmi brīnišķīgi inkunābulu izdevumi, kas tapuši pirms 1500. gada, kā arī daudzi darbi, kuri saglabājušies tikai vienā eksemplārā. Izstādīts oriģinālizdevums Bazilija Plīnija “Slavas dziesmai Rīgai” — pēc tam, kad Rīgas pilsēta viņam piešķīra stipendiju medicīnas studijām Virtembergas universitātē, autors revanšējās, 1595. gadā Leipcigā latīniski izdodot Rīgas pilsētai veltītu episku poēmu “Encomium inclitae civitatis Rigae metropolis Livoniae”, kas tikai 1997. gadā beidzot iznāca latviskajā, angliskajā un vāciskajā tulkojumā. Citu unikālu izdevumu starpā izstādē redzama pirmā iespiestā Livonijas karte, Johana Kristofa Broces zīmējumu oriģināli un dažādu gadsimtu manuskriptu paraugi. Atsevišķā stendā izliktas grāmatas, kas ietekmējušas visu pasauli — te redzams, piemēram, Šekspīra rakstu otrā sējuma pirmizdevums vai Lielās Franču enciklopēdijas oriģinālizdevuma sējums, kas lielā mērā aizsāka apgaismības racionālisma domāšanu.
“Aicinām visus cilvēkus, kurus interesē mūsu kultūras bagātības, apmeklēt izstādi līdz 19. aprīlim, jo esam pagarinājuši tās laiku, ievērojot cilvēku lielo interesi un atsaucību. Visi senie izdevumi jāglabā ļoti kontrolētos apstākļos pareizajā mitruma, temperatūras un tumsas režīmā, tāpēc nevaram, piemēram, izveidot ceļojošo izstādi un vadāt pa Latviju — tāpēc aicinām cilvēkus pie mums!” lielajā videointervijā “Neatkarīgajai” saka bibliotēkas direktore Dr. Venta Kocere.
Ikdienā visa šī bagātība pieejama pamatā profesionāliem pētniekiem, jo Akadēmiskā bibliotēka dod iespēju pētīt, tulkot un analizēt senos tekstus to pratējiem, vajadzības gadījumā arī digitalizējot senos izdevumus. Taču bibliotēkas piecsimtgade ir izrādījies labākais iemesls, lai visvērtīgākos darbus no krājuma izrādītu plašai publikai.
“Esmu īstenībā pārsteigta par to, cik ļoti labi izskatās grāmatas, kas izdotas gandrīz pirms pustūkstoša gadu, pat salīdzinot ar mūsdienu grāmatu vairākumu — jau tolaik redzama pilnkrāsu druka, brīnišķīgas ilustrācijas un apbrīnojami rūpīgs, pārdomāts autoru un ilustratoru darbs. Paldies Akadēmiskajai bibliotēkai, kas mūsdienās padara šos visretākos literāro darbu oriģinālus pieejamus,” novērtē izstādes apmeklētāja Kristīne Grote.
Izstāde aplūkojama līdz 19. aprīlim bez maksas un bez nekādiem ierobežojumiem. Interesanti, ka to par labu atzinis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš apmeklējis izstādi šī mēneša sākumā un iepazinies ar to intelektuālās domas bagātību Latvijā, ko 500 gadu laikā uzkrājusi Akadēmiskā bibliotēka.
Lielā videointervija ar Akadēmiskās bibliotēkas direktori Dr. Ventu Koceri par izstādi, par Krievijas iebrukumu Ukrainā un sadarbību ar ukraiņiem — jau ilgi pirms tam, kad tas kļuva populāri:
