2.lapa
Aspazijas dzejolis “Ciānas bērni” pirmoreiz publicēts “Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1899. gada 6. numurā. Dzejoļa pamatā ir senebreju teika par Ciānas izpostīšanu. Ciāna - jūdu svētkalns, kur atradās Zālamana pils un templis, Bābele - senās Babilonas galvaspilsēta, uz kuru jūdus aizdzina verdzībā. Dzejolis sarakstīts 1899. gada pavasarī, liecina dzejnieku savstarpējā sarakste. Tas ir laiks, kad Rainim no pagaidu trimdas Pleskavā ir jādodas uz nometinājuma vietu Slobodsku.
****
Dzejolis iekļauts krājumā “Dvēseles krēsla” (1904). Krājuma dzejoļi top gadsimtu mijā, un to noskaņu ietekmē Jaunās strāvas sagrāves laiks un pašas dzejnieces smagie pārdzīvojumi. Kā liecina krājuma nosaukums, tā ir iekšējas krīzes laika dienasgrāmata. Raiņa arests un trimda, bailes par nākotni, vientulība, kad darba dēļ jādzīvo šķirti, un nepieciešamība būt stiprai, lai atbalstītu Raini - tas viss veido smago rezignācijas sajūtu, kas dominē krājumā. Sāpju piesātinātais dzejolis “Ciānas bērni” atklāj veselas paaudzes traģiku.
